Ekonomikas ministrija šodien, 5.janvārī, iepazīstinot valdību ar makroekonomisko situāciju valstī 2009.gada 3.ceturksnī, uzsvēra, ka pozitīvas attīstības tendences jau vērojamas vairākās tautsaimniecības nozarēs un ekonomisko aktivitāšu samazinājums Latvijā vairs nav tik straujš, kāds tas bija vērojams 2009.gada sākumā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi 11.februārī rīkos ārkārtas samitu, kurā galvenā uzmanība tiks veltīta ekonomikas stimulēšanai, pirmdien paziņoja jaunais bloka prezidents Hermans van Rompejs.
Lai arī cik nomierinoši neiedarbotos Finanšu ministrijas un Latvijas bankas prognozes, ka 2010.gadā ekonomikas lejupslīde samazināsies, bet gada otrajā pusē iespējama pat neliela izaugsme, „vienkāršajam cilvēkam” nākamais gads būs vēl grūtāks, nekā aizvadītais, 2009., prognozē ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Vismaz attiecībā uz savām finansēm visoptimistiskākie iedzīvotāji dzīvo Rīgā, bet pesimistiskākie - Vidzemē, šādu ieskatu par iedzīvotāju materiālā stāvokļa vērtējumu sniedz "DnB Nord Latvijas barometrs".
Desmitiem tūkstoši imigrantu, kas ekonomiskā buma laikā devās uz Īriju darba meklējumos, domājams, valsti pametuši, sākoties recesijai, liecina trešdien publiskotie statistikas dati.
Valsts prezidenta izveidotās Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka "cilvēki ir norijuši šoku, iestājies stabils pesimisms, un domāju, ka nebūs vairs tik traki".
Tautas partijas neierašanos uz Ministru kabinetā notikušajām valdības koalīcijas pārstāvju sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Valsts prezidents Valdis Zatlers raksturoja kā attieksmes demonstrāciju.
Seminārā Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā Latvijas Darba devēju konfederācija informēja, ka Latvijas pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā un ir sasniedzis 39,4% no IKP.
Kā rāda parādu atgūšanas uzņēmuma Lindorff veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti, atbildot uz jautājumu, kas šogad būtu viņu Ziemassvētku brīnums, lielākā daļa (23%) respondentu norādījuši, ka tā būtu Latvijas ekonomikas augšupeja.
Latvijā tā dēvētās ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 39,4% no iekšzemes kopprodukta (IK), tā valstij nodara 5,127 miljardu eiro (3,6 miljardi latu) lielu kaitējumu, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), atsaucoties uz globālās menedžmenta konsultāciju kompānijas A.T. Kearney jaunāko pētījumu.
Absolūtais vairākums jeb 97% Latvijas iedzīvotāju ekonomisko situāciju valstī vērtē kā sliktu un gandrīz puse jeb 48% uzskata, ka tuvākā gada laikā situācija pasliktināsies, liecina jaunākā Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" veiktā aptauja.
Pirmdien Kopenhāgenā sākās ANO klimata pārmaiņu konference, kurā ir pārstāvētas 190 valstis. Šī samita mērķis ir panākt vienošanos par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas mehānismu, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu. Praksē tas nozīmē vienoties par jauniem CO2 izmešu ierobežojumiem. Savukārt galvenais iemesls, kāpēc atsevišķas valstis nevēlas ierobežot CO2 izmešu apjomus, ir šo ierobežojumu negatīvā ietekme uz valstu ekonomisko attīstību.
Redzot, ka valsts brauc arvien dziļāk purvā, arvien biežāk un skaļāk izskan jautājums – ko darīt? Atrast atbildi uz šo jautājumu apgrūtina ārkārtīgi blīvā mitoloģisko uzslāņojumu lavīna, kura aizmiglo skatu.
Šī gada 4.decembrī un 5.decembrī Daugavpils Universitātē notiks starptautiska zinātniska konference "Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana".
Klausoties banku un valdības makroekonomistu prognozēs krīzes laikā, vienmēr jāatceras, ka to mērķis ir pozitīva noskaņojuma uzturēšana sabiedrībā. Tādējādi patiesā aina tiek nepamatoti sagrozīta.
Ekonomikas doktors Aleksandrs Gapoņenko un Neatkarīgās Rīta Avīzes komentētājs Juris Paiders diskutē par ekonomikas maģistres Jevgeņijas Zaicevas un Aleksandra Gapoņenko radīto alternatīvo Latvijas budžeta projektu 2010. gadam, kuru apvienība Saskaņas centrs iesniedza Saeimai.