Latvijas ekonomika atlabst jau otro ceturksni

Latvijas ekonomikas atveseļošanās, kas atsākās šā gada pirmajā ceturksnī, visticamāk, turpinājās arī otrajā ceturksnī, biznesa portālam "Nozare.lv" pieļāva "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

"Swedbank" prognozē, ka sezonāli izlīdzinātā iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas šā gada otrajā ceturksnī varētu būt tuvu nullei, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksnī, taču gada griezumā IKP kritums varētu veidot 4%-6%.

"Pastāvīga konjunktūras jeb noskaņojuma uzlabošanās gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju vidū, kā arī stabili budžeta nodokļu ieņēmumi liecina par ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku atgūšanos," skaidro ekonomiste, norādot, ka otrajā ceturksnī lēnām kāpa arī mazumtirdzniecības apgrozījums, kas ļauj domāt par pozitīvu mājsaimniecības patēriņa sniegumu IKP arī otrajā ceturksnī.

Viņa arī piebilst, ka cerīgi uz IKP datiem ļauj lūkoties arī eksporta izaugsme. Piemēram, rūpniecības izlaide otrajā ceturksnī palielinājās par 6%, salīdzinot ar pirmo ceturksni. Tomēr tajā pašā laikā atsācis pieaugt arī imports, lielākoties rūpniecības vajadzībām. Tas, kā norāda Strašuna, nedaudz bremzē IKP pieaugumu.

Arī investīcijas vēl saglabājas vājas saistībā ar neizmantoto kapacitāti un nepieciešamību daudziem uzņēmumiem mazināt kredītsaistības, norāda bankas eksperte.

Kā ziņots, šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni IKP sarucis par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes precizētā informācija par IKP izmaiņām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, kopumā sešas tautsaimniecības nozares pirmajā ceturksnī ir augušas. Papildus transporta un sakaru, kā arī apstrādes rūpniecības nozarēm kāpumu par 5,9% uzrādīja arī lauksaimniecība un mežsaimniecība, par 8,8% augusi zvejniecība, par 5,2% - ieguves rūpniecība, bet par 17,5% pieauguši apjomi elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā 2009.gada ceturto ceturksni pieaudzis par 0,3%.

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais