Lauksaimnieki: daudzos laukos situācija jau ir kritiska – novākt tur vairs nav ko

Latvijas lauksaimniecības nozare saskaras ar nopietnu krīzi, ko izraisījušas ilgstošās un spēcīgās lietavas. Šonedēļ lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, lai meklētu risinājumus. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir steidzami novirzīt līdzekļus no valsts neparedzēto gadījumu fonda, lai atjaunotu sabojāto infrastruktūru, vēsta 360TV Ziņas.

Prezidents iepriekš pats apmeklēja spēcīgo lietavu skartās zemnieku saimniecības, lai pārliecinātos par situācijas nopietnību.

Kā viens no risinājumiem tika piedāvāts vērsties pie pašvaldībām saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli. "Zemnieku Saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka aicināts, lai pašvaldības neiekasētu soda naudas no tiem lauksaimniekiem, kuriem būs grūtības nākamajā ceturksnī samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. "Katrs šis atbalsts ir tas, kas palīdzēs izdzīvot," viņa uzsvēra.

Šobrīd vēl nav precīzu aplēšu par zaudējumu apmēriem, jo raža vēl nav novākta. Tiek prognozēts, ka šīs aplēses būs zināmas oktobrī. Diemžēl daudzos laukos situācija jau ir kritiska - pārtikas kartupeļi ir sapuvuši, graudaugi un rapsis ir "izdīguši" ūdenī, kas nozīmē, ka novākt tur vairs nav ko.

Lauksaimnieki cer uz Eiropas Savienības atbalstu, jo šādos gadījumos zaudējumi parasti tiek kompensēti no krīzes fonda. Valdībai ir jāstrādā, lai Latvijas zemniekiem tiktu piešķirta pienācīgi liela summa. "Zemnieku Saeima" atzīmē, ka pērn Latvijas lauksaimniekiem pēc salnām tika aprēķināti 4,2 miljoni eiro, kamēr atsevišķās Eiropas valstīs šie cipari bija desmit reizes lielāki.

Lauksaimnieku ieskatā, steidzami ir jāiegulda valsts resursi, proti, līdzekļi no neparedzēto gadījumu fonda, lietavu sabojātās infrastruktūras atjaunošanai - ceļos, caurtekās un meliorācijas sistēmu remontos. Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver: "Prasīsim, lai valdība arī nākamgad atvēl pietiekamus resursus meliorācijas sistēmas sakārtošanai un kopšanai. Bez meliorācijas šādu gadījumu būs aizvien biežāk."

Tāpat tika pārrunāts Eiropas Savienības daudzgadīgais budžets, lai turpmāk finansējums lauksaimniekiem tiktu atsevišķi nodalīts, vēsta 360TV.

Skarbie laikapstākļi likuši lauksaimniekiem secināt, ka nepieciešamas lielākas investīcijas ražas novākšanas tehnikā, kaltēšanas un uzglabāšanas jaudās, jo pašreizējās jaudas ir nepietiekamas. Pie graudu pieņemšanas punktiem veidojas milzīgas rindas. Tāpat liels izaicinājums ir divu trešdaļu no saražotajiem graudiem eksports, kas prasa nodrošināt kvalitāti un loģistiku.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī lauksaimnieku sadarbība ar apdrošinātājiem. Lai gan tā ar katru gadu kļūst veiksmīgāka, šī sezona atkal liks sēsties pie sarunu galda, lai uzlabotu apdrošināšanas piedāvājumus.