ES mudina veidot krājumus, lai sagatavotos iebrukumiem
Eiropas Komisija atklāj stratēģiju zāļu, ģeneratoru un izejvielu uzglabāšanai, raksta “The Guardian”.
Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka ES vajadzētu veidot zāļu, ģeneratoru un izejvielu krājumus, lai labāk sagatavotos militāram iebrukumam, pandēmijai vai dabas katastrofai.
Izklāstot savu pirmo krājumu veidošanas stratēģiju, ES izpildvara trešdien paziņoja, ka dalībvalstīm vajadzētu apsvērt arī ūdens attīrīšanas līdzekļu, zemūdens kabeļu remonta aprīkojuma un dronu ārkārtas krājumus izmantošanai konfliktos.
Jau šī gada sākumā Eiropas sabiedrība tika aicināta uzkrāt pietiekami daudz pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču 72 stundām, lai tiktu galā ar militāru uzbrukumu, dabas katastrofu, elektroenerģijas padeves pārtraukumu vai lielu rūpniecisku avāriju.
ES sagatavotības stratēģijas ietvaros amatpersonas izstrādā, kādas rezerves valdībām vajadzētu veidot un kā pastiprināt gatavību ārkārtas situācijām veselības jomā, piemēram, pandēmijai, pretmikrobu rezistencei, ķīmiskiem, kodolieroču vai bioloģiskiem draudiem.
Šie plāni atspoguļo kovida pandēmijas laikā gūtās mācības, kad ES dalībvalstis steidzās nodrošināt sev maskas un citus medicīniskos piederumus, radot trūkumu tiem, kam tie visvairāk nepieciešami. To iedvesmojusi arī virkne ES valstu - komisijas nosauca Somiju, Igauniju un Čehiju -, kuras, kā zināms, uzkrāj preces.
Saskaņā ar stratēģiju ES vajadzētu regulāri atjaunināt neizsmeļošus būtisko preču sarakstus, kas pielāgoti dažādām krīzēm. Līdz 2026. gadam ES plāno izveidot kritiski svarīgu izejvielu centru, lai kopīgi iepirktu šādas preces ieinteresēto uzņēmumu vārdā, kam varētu tikt uzdota arī krājumu organizēšana. Līdz tam pašam gadam ES būs saraksts ar zālēm un medicīnas tehnoloģijām, kurām tiks piešķirta prioritāte krājumu veidošanai vai kopīgam iepirkumam.
Eiropas Investīciju bankas atbalstītas aizdevumu shēmas, kas mudina mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus izstrādāt inovatīvas zāles un medicīnas tehnoloģijas, budžets līdz 2027. gadam tiks dubultots, sasniedzot 200 miljonus eiro.
Bloks strādā arī pie notekūdeņu monitoringa sistēmas izstrādes, kas “darbotos kā agrīnās brīdināšanas radars”, lai atklātu infekcijas slimības vēl pirms to simptomu parādīšanās, atsaucoties uz to, ka pandēmijas laikā sabiedrības veselības eksperti norādīja, ka notekūdeņu paraugi nodrošina izmaksu ziņā efektīvu veidu, kā novērtēt veselības apdraudējumus.
ES šobrīd jau ir ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru flote, medicīniskās evakuācijas lidmašīnas, medicīniskais aprīkojums un lauka slimnīcas. Tā kā Eiropas meža ugunsgrēku sezona pieņemas spēkā un ugunsdzēsēji joprojām cīnās ar liesmām Marseļas nomalē, komisija paziņoja, ka būs nepieciešami papildu helikopteri un vieglās lidmašīnas, lai aizsargātu teritorijas, kurām no jauna draud meža ugunsgrēki.
ES krīžu pārvaldības komisārs Hadža Lahbibs sacīja: “Mēs zinām draudus, ar kuriem saskaramies - tie ir hibrīduzbrukumi, elektroenerģijas padeves pārtraukumi, ekstremāli laikapstākļi un slimību izplatīšanās. Tie vairs nav attāli riski. Tāpēc mēs pārceļam sagatavotību no malas uz mūsu aizsardzības priekšējo līniju.”
Jaunā stratēģija tika izstrādāta pēc tam, kad Dānijas premjerministre Mete Frederiksena atkārtoti pauda savu viedokli, ka ES līdz 2030. gadam jābūt gatavai sevi aizstāvēt. "Krievijas militārā pārapbruņošanās nozīmē, ka divu līdz piecu gadu laikā tā varētu radīt ticamus militārus draudus Eiropai un NATO," viņa otrdien sacīja Eiropas Parlamentā.
