Latvijas ekonomika atkal var sākt stagnēt

Bez tverama strukturālo reformu progresa Latvijas ekonomika atkal var sākt stagnēt un jaunas darba vietas veidosies pārāk lēni, norādīts Latvijas Komercbanku asociācijas šā gada pirmajā makroekonomikas apskatā.

Banku ekonomistu vērtējumā, reformu neesamība saasinās emigrāciju, sociālo spriedzi, kā arī radīs virkni ilgtermiņa problēmu, piemēram, pensiju sistēmas ilgtspējīgumu.

Kā piemēru akūti nepieciešamām reformām Komercbanku asociācija min vēl arvien gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi un neskaidrības par augstākās izglītības reformu gaitu.

Tāpat esot nepieciešama finanšu tirgus dažādošana, jo banku aktivitātes tiešā veidā neaptverot virkni jauniem uzņēmumiem svarīgu tirgus segmentu, piemēram, riska kapitālu, kura piesaistīšanai būtu jāvelta lielākas pūles. "Ja šādu segmentu veidošanās netiks veicināta, ekonomikas izaugsmi bremzēs līdzekļu trūkums jaunajiem uzņēmumiem," teikts makroekonomikas apskatā.

Banku skatījumā, valdībai nekavējoties ir jāizstrādā detalizēti strukturālo reformu plāni (augstākajā izglītībā, fiskālajā disciplīnā u.c.), lai nākošā Saeima var nekavējoties izdarīt izvēli starp dažādām alternatīvām un ieviest plānus jau 2011.gada budžetā.

"Ja nākamā gada budžetu gatavos pēc vecajiem principiem, tad ekonomikas izaugsme stagnēs," uzskata Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas biedrs un "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Asociācijas vērtējumā, 2011.gada budžetā fiskālajai konsolidācijai ir jābalstās nevis uz aklu izdevumu samazināšanu, bet gan uz pamatotu un kvalitatīvu strukturālo reformu bāzes.

Baņķieri un bankas pārstāvošie ekonomisti paredz, ka šogad valsts budžeta deficīts būs 7,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamgad - 5,7% no IKP.

Kā ziņots, valdības sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem aplūkota iespēja nākamā gada budžetu veidot ar ne lielāku kā 6% deficītu no iekšzemes kopprodukta, kā rezultātā nepieciešamais budžeta konsolidācijas apjoms būtu 395-440 miljoni latu.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) jau vairākkārt publiskajā telpā ir pieļāvis, ka veiksmīgas ekonomiskās atkopšanās gadījumā nepieciešamās budžeta konsolidācijas apjoms var ievērojami samazināties.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais