Jaunākā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) paredz, ka Latvijas ekonomikā nākamgad būs vērojama 3,5% iekšzemes kopprodukta izaugsme, liecina šodien publiskotā nodomu vēstule.
Jau rīta pusē tika publiskots vienošanās teksts ar Eiropas Savienību, un arī pēcpusdienā publiskotā nodomu vēstule ar SVF satur pamatā tās pašas apņemšanās un darbības virzienus. Finanšu ministrijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka šiem dokumentiem nav nepubliskojamās daļas un visas panāktās vienošanās esot redzamas.
Vienošanās tekstā ar SVF Latvija sagaida, ka ekonomika būs sasniegusi zemāko līmeni 2010.gadā. Iekšzemes pieprasījums varētu saglabāties zemā līmenī, ņemot vērā fiskālo konsolidāciju, augsto bezdarbu un kreditēšanas samazināšanos, bet eksports - īpaši koksnes izstrādājumu jomā - un arī rūpnieciskā ražošana strauji pieaug.
Kaut gan šogad paredzama ekonomikas attīstības atsākšanās, mēs prognozējam, ka kopumā IKP šogad samazināsies par 3,5%, ņemot vērā 2009.gada beigās vērojamās ekonomikas lejupslīdes ietekmes saglabāšanos. Izaugsme 2011.gadā varētu sasniegt apmēram 3,5%. 2010.gadā tiek prognozēts neliels bezdarba pieaugums, vidēji līdz 21%, kas sāks samazināties 2011.gadā, norādīts dokumentā.
Latvija apsola, ka līdz septembra beigām būs parlamenta apstiprinājums izmaiņām valsts nodokļu likumdošanā, lai uzņēmumi varētu no summas, par ko jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, atskaitīt zaudējumus no parādu norakstīšanas. Ieviest pagaidu viena gada atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas parāda norakstīšanas gadījumos, kā arī iesniegt Fiskālās atbildības likumu parlamentā.
Līdz oktobra beigām solīts Sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu.
Savukārt līdz decembra beigām Latvija sola Sagatavot valsts kapitālsabiedrību stratēģiju. Plānots uzlabot fiskālo pārskatāmību, samazināt fiskālos riskus, palielināt potenciālos valsts budžeta ieņēmumus. Stratēģija noteiktu, kuri uzņēmumi tiktu atkal iekļauti budžetā, kuri privatizēti un kuri saglabāti valsts kapitālsabiedrību statusā.
Latvija SVF informē, ka plāno uzlabot metodiku, lai varētu precīzi novērtēt EKS95 deficītu, sākot ar 2011.gada budžetu. Mēs sāksim skaidri nodalīt valdības izdevumus, kas saistīti ar ES fondiem, un izdevumus, kas nav atgūstami no ES fondiem. Tas ļaus mums labāk novērtēt šo projektu ietekmi uz fiskālo deficītu, apsolīts dokumentā.
Mēs plānojam pakāpeniski palielināt privātā tirgus finansējuma izmantošanu, ja iespējams. Pakāpeniski palielinot vietējā un ārējā tirgus aizņēmumus, ja tirgus nosacījumi ir labvēlīgi, tiks nodrošināta netraucēta pāreja uz lielāku tirgus finansējuma izmantošanu pēc tam, kad SVF un ES atbalstītā programma būs beigusies. Mēs izmantojam salīdzinoši labvēlīgos apstākļus iekšzemes finanšu tirgos, lai pagarinātu valsts parāda atmaksas termiņu, dokumentā norāda Latvija.
Tāpat tiek uzsvērts, ka fiksēts lata maiņas kurss (ar šauru koridoru) joprojām būs monetārās politikas piesaiste līdz eiro ieviešanai. Valsts kase arī turpmāk konvertēs visu SVF un citu programmas partneru starptautiskās palīdzības finansējumu ārpus tirgus Latvijas Bankā (LB).
Savukārt, ja tīrās ārvalstu valūtas rezerves jebkad 30 dienu laikā samazināsies par vairāk nekā 500 miljoniem eiro (350 miljoniem latu), Latvija nekavējoties konsultēsies ar EK un SVF darbiniekiem.
Jau ziņots, ka, veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro (210 miljonu latu) apmērā.