Valstu savstarpējā cīņa par ietekmi draud paralizēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) darbu, ja ASV un Eiropa nespēs tuvākajā laikā panākt vienošanos, kā nodot lielāku ietekmi augošo ekonomiku rokās.
ASV vēlas, lai Eiropa daļu no savām vietām SVF 24 locekļu valdē nodotu augošo tirgus ekonomiku kontrolē, tādā veidā atspoguļojot to pieaugošo ietekmi globālajā ekonomikā.
Tomēr Eiropa izvairās no lēmuma pieņemšanas par tās deviņu krēslu sadalīšanu, jo valstu vidū valda nevienprātība, kā to izdarīt.
Pusēm jāvienojas līdz 31.oktobrim, kad beidzas pašreizējās SVF valdes mandāts.
"Ja risinājums netiks savlaicīgi atrasts, SVF nonāks krīzē," aģentūrai "Reuters" sacīja augsta ranga valdes amatpersona.
Neapmierināta par Eiropas vilcināšanos šķirties no daļas varas, Vašingtona 6.augustā spēra bezprecedenta soli, bloķējot rezolūciju, kas Eiropai būtu ļāvis saglabāt dominējošo pozīciju valdē.
Šis ASV solis arī atklāj plašākas ekonomikas nesaskaņas ar Eiropu par jaunajiem globālās likviditātes noteikumiem bankām un Eiropas ķeršanos pie finanšu taupības pasākumiem, kamēr Vašingtona uzstāj uz nepieciešamību pirms jostu savilkšanas nodrošināt ekonomikas atlabšanu.
ASV Finanšu ministrija norāda, ka SVF jaunās valdes izraudzīšanās ir laba iespēja, lai veiktu reformas fonda pārvaldē, un ka attiecīgi soļi tagad ir jāsper Eiropai.
Augsta ranga ES amatpersona aģentūrai "Reuters" atzina, ka norisinās diskusijas par lielākas ietekmes nodošanu augošajām ekonomikām, taču saglabājas jautājums, cik lielas ietekmes.
ES pārstāvis nevarēja atbildēt, vai bloka finanšu ministri 6.-7.septembrī paredzētajā sanāksmē pievērsīsies šim jautājumam.
ASV un Eiropas dominējošā pozīcija SVF valdē atspoguļo pēckara ekonomisko kārtību, kas mūsdienās ir mainījusies līdz ar tādu valstu, kā Ķīnas, ekonomisko attīstību.
SVF valde ir viens no fonda augstākajiem lēmējorgāniem, kuras rokās ir bijusi miljardiem dolāru vērto palīdzības programmu apstiprināšana grūtībās nonākušo valstu, kā Latvija, Grieķija, Rumānija un Ukraina, glābšanai.
Fonda valdes locekļi brīdina, ka, ja līdz 31.oktobrim netiks panākts kompromiss, Indijas, Brazīlijas, Argentīnas un Ruandas ieņemtās četras vietas tiks atceltas, jo šīm valstīm ir vismazākās kvotu daļas.
Savukārt, ja piekāpsies Eiropa, savas vietas varētu zaudēt mazās ES nācijas, kā Beļģija, Nīderlande un Skandināvijas valstis.