Kā rāda Swedbank izveidotais finansiālās aizsardzības indekss, pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā, Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk finansiāli aizsargāti Baltijā. Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības indekss ir 41%, kas Latvijā vidēji veido 6000 latu uz vienu nodarbināto. Salīdzinoši — Lietuvas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts ir 59% un Igaunijas – 54%.
Lai arī Latvijas rūpniecības ražošanas apjoma pieauguma tempi arī šā gada augustā saglabājas salīdzinoši augsti, taču, kā to iepriekš prognozēja Finanšu ministrija, rūpnieciskās izlaides gada pieauguma tempi sāk samazināties.
Divdesmit gadu pēc privatizācijas sākuma gandrīz visi lielākie Latvijas pārtikas uzņēmumi ir nonākuši Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Krievijas un citu ārvalstu kompāniju un privāto investoru rokās.
Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam var kļūt par labu instrumentu valstu ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanai, uzlabojot Latvijas pozīciju reģionā, tā 21.septembrī Latvijas Ārlietu ministrijā notikušajā seminārā "Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam – stimuls inovatīvai uzņēmējdarbībai" pauda semināra dalībnieki
Latvijā ekonomiskā brīvība ir samazinājusies, un mūsu valsts šajā jomā ir noslīdējusi līdz 60.vietai pasaulē, liecina ietekmīgā Kanādas Freizera ekonomikas institūta otrdien publiskotais jaunākais pētījums.
Latvijas un Somijas premjeri piektdien publiskā lekcijā salīdzinās abu valstu pieredzi ekonomikas krīžu pārvarēšanā, aģentūra BNS uzzināja Valsts kancelejā.
Puse (52%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šogad vairāk nekā iepriekšējos gados domā par ziemas krājumu veidošanu, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT septembra sākumā veiktais pētījums.
Šodien, 7. septembrī, Polijā sākās XXi Ekonomikas forums, kurā piedalās vairāk nekā 2600 dalībnieki no Eiropas, tostarp Latvijas, Centrālāzijas un ASV. Ekonomikas Forums Kriņicā tradicionāli pulcē augstākā līmeņa politiķus, biznesmeņus, zinātniekus un citu jomu pārstāvjus.
Šodien, 5. septembrī, valdības ministri iepazinās Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju attiecībā uz Eiropas komisijas piedāvājumu par līdzfinansējuma likmju palielināšanu ES projektiem līdz 90%, kā arī konceptuāli atbalstīja papildu valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu 1,58 miljonu latu apmērā Veselības ministrijai.
Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju konferencē Lietuvā pirmdien, 5.septembrī, pieņemtajā noslēguma dokumentā Eiropas Savienību (ES) aicināta nodrošināt atbilstošu kohēzijas finansējumu mazāk attīstītajām ES dalībvalstīm.
Pasaules ekonomikas izaugsme palēninās – daudzās no attīstītajām valstīm izaugsmes tempi ir lēni un pirmskrīzes līmenis vēl aizvien nav sasniegts. Turpretī tādās valstīs kā Ķīna, Indija, Krievija un Brazīlija ekonomikas izaugsme ir strauja, atzīst Nordea ekonomists Andris Strazds.
Bažas par ekonomisko situāciju pasaulē var izraisīt situāciju, ka algu kāpums Latvijā strādājošajiem nākamgad apstājas. Iestājoties stagnācijai un bezdarbam vairs nesamazinoties tik strauji, darba apstākļi varētu pasliktināties 2012. gada vidū, prognozē Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Latvijai patlaban ir svarīgi sakārtot un stabilizēt savu finansiālo un ekonomisko stāvokli, lai jaunu pasaules ekonomisko satricinājumu dēļ tā netiktu ierauta ekonomiskās lejupslīdes procesā, žurnālistiem ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Otrdien, 9. augustā, publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) šā gada otrajā ceturksnī liecina, ka ekonomika ļoti veiksmīgi turpina atveseļoties. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP pieaudzis par 5,3%, kas ir straujākais IKP gada pieaugums kopš 2007. gada, informē Finanšu ministrija.
9.augustā Ministru kabinetā tika parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību starp Ārlietu ministriju (ĀM), Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), pārstāvot Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs.
Galvenais iemesls cenu samazinājumam jūlijā bija pārtikas cenu kritums, īpaši dārzeņiem un kartupeļiem. Var teikt, ka lielākais patēriņa cenu kāpums šogad jau ir aiz muguras, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Procentu likmju pieaugums Itālijas un Spānijas parādsaistībās rada satraukumu – Eiropa atrodas diezgan bīstamā situācijā, pārliecināts Somijas premjerministrs Jirki Katainens (Jyrki Katainen).
Rūpniecības produkcijas apjomi Latvijā turpina pieaugt, un šā gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzināmās cenās tie palielinājās par 4,1%, kas bija augstākie pieauguma tempi mēneša laikā Baltijas valstu vidū (Lietuvā rūpniecības izlaide pieauga par 3,7%, bet Igaunijā par 1,5%).