Šodien, 5. septembrī, valdības ministri iepazinās Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju attiecībā uz Eiropas komisijas piedāvājumu par līdzfinansējuma likmju palielināšanu ES projektiem līdz 90%, kā arī konceptuāli atbalstīja papildu valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu 1,58 miljonu latu apmērā Veselības ministrijai.
ES fondu projektu īstenošanai stacionārās veselības aprūpes sistēmā līdz 2015.gadam valsts līdzfinansējuma apmērs sasniegs 11 miljonus latu.
Ministri iepazinās ar Finanšu ministrijas viedokli attiecībā uz Eiropas Komisijas piedāvājumu ES fondu līdzfinansējuma likmju paaugstināšanai tām valstīm, kuras izmanto starptautisko finanšu palīdzību. Ministri vienojās, ka Finanšu ministrijai jāturpina sadarbība ar Eiropas Komisiju par optimālāko risinājumu šīs iespējas izmantošanai.
Tāpat atkārtoti iepazinās ar situāciju saistībā ar AS „Pasažieru vilciens” rīkoto iepirkumu konkursu par elektrisko un dīzeļvilcienu iegādi, tā ekonomisko pamatojumu un ietekmi uz tautsaimniecību. Ministri vienojās, ka šajā jautājumā būtiski sagaidīt Eiropas Komisijas atzinumu par iepirkumu konkursa dalībnieka sūdzību, kā arī sagaidīt Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu par pagājušajā nedēļā saņemto sūdzību.
Ministri diskutēja par profesionālās izglītības skolu optimizāciju, kuras pabeigšanai nepieciešami papildu 34 miljoni latu.
Ministru prezidents V. Dombrovskis uzsvēra: „ Līdzekļus reformas pabeigšanai nepieciešams atrast, izvērtējot neefektīvos ES fondu projektus nozares ietvaros un no tiem piešķirt līdzekļus profesionālajām skolām.” Ministri vienojās, ka par papildu finansējuma piešķiršanu varēs runāt, kad būs veikts kopējais izvērtējums par neefektīviem projektiem darbības programmā un rasts atbilstošs finansējuma apjoms.
Bez tam diskutēja par līdzekļu piešķiršanu platjoslas interneta tīkla attīstībai un vienojās, ka par šo jautājumu atkārtoti spriedīs pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas par iespēju sniegt valsts atbalstu. Ministri uzsvēra, ka šī projekta ietvaros nepieciešams stiprināt jau esošos interneta punktus bibliotēkās.
Tika diskutēts arī par papildu finansējumu reģionālo koncertzāļu attīstībai, kam nepieciešami papildu 30,7 miljoni latu. Kā uzsvēra premjers, nepieciešamos līdzekļus šim mērķim var rast, efektīvi izmantojot pašvaldībām pieejamo ES fondu finansējumu pilsētvides sakārtošanai. Šādu risinājumu jau izvēlējusies Rēzeknes pilsēta koncertzāles finansēšanai.