Bažas par ekonomisko situāciju pasaulē var izraisīt situāciju, ka algu kāpums Latvijā strādājošajiem nākamgad apstājas. Iestājoties stagnācijai un bezdarbam vairs nesamazinoties tik strauji, darba apstākļi varētu pasliktināties 2012. gada vidū, prognozē Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Algām ir liela saikne ar ekonomisko aktivitāti. Darba apstākļi, salīdzinot ar 2010. gada sākumu, kad tika fiksēts augstākais punkts – lielākais bezdarba un zemākais algu līmenis, ir stabilizējušies un uzlabojušies. Taču bažas par ekonomisko situāciju pasaulē var izraisīt situāciju, ka algu kāpums nākamgad apstājas, atzīst Vaikulis.
Šo gadu laikā darba produktivitāte ir strauji augusi, bet līdzko atkopjas ekonomika, darba ražīgums sāk mazināties – uzņēmēji, cerot, ka ekonomiskā izaugsme turpinās, pieņem darbā jaunus cilvēkus, saka Vaikulis, piebilstot, ka labākās produktivitātes dienas mums jau aiz muguras.
Viņš gan uzsver, ka situācija nav līdzīga tai, kāda tā bija pirms krīzes 2005. un 2006. gadā un šobrīd nav iemesla bažām, ka algas kāps pārāk strauji.
Algu kāpumam ir bijis iemesls, jo normalizējusies situācija kopumā, tomēr algu fonda kāpums tuvākā gada laikā var apstāties, tā Vaikulis.
Latvijas Krājbankas ekonomiste Olga Ertuganova portālam BNN.LV norāda, ka strukturālās nepilnības darba tirgū, kā arī ekonomiskā atveseļošanās veicina arī algu pieaugumu ekonomikā. Daži uzņēmēji var atļauties palielināt algu fondu, uzlabojoties uzņēmumu finanšu rādītājiem, daži ir spiesti motivēt darbiniekus, palielinoties aktivitātei un kadru maiņai darba tirgū. Jebkurā gadījumā, kopumā algu pieaugums šogad ir visai neliels, turklāt to gandrīz pilnīgi noēd inflācija.
Algu dinamika nākošajā gadā ir ļoti atkarīga no tā, vai izdosies uzturēt prognozēto ekonomikas pieaugumu, vai līdz ar kaimiņekonomikām arī Latvija zaudēs attīstības tempu. Jebkurā gadījumā jāatgādina, ka Latvijas ekonomika turpinās attīstīties ar diviem ātrumiem. Tas nozīmē, ka daļai strādājošo algas pieaugs gan šogad, gan nākošajā gadā, savukārt, daļai pirktspēja turpinās pasliktināties, pieļauj ekonomiste.
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka izdzīvojošie uzņēmēji krīzes laikā bija spiesti optimizēt savu darbību, bet ekonomikai atdzīvojoties, strauji uzlabojas to finansiālie rādītāji. Rezultātā uzņēmējiem rodas iespējas un nepieciešamība attīstīties, pieņemt darbiniekus. Kamēr bezdarba līmenis ir augsts, darba devējiem saglabājas iespējas nesteigties ar atalgojuma palielinājumu. Tomēr, lai noturētu esošos, kompensētu krīzes laika jostas savilkšanas smagumu, iespēju robežās jau ir uzņēmēji, kas palielina atalgojumu.
Līdz ar bezdarba tālāku mazināšanos un emigrāciju, darbaspēka resursu ierobežojumi sāka izteiktāk spiest uz darba samaksas kāpumu. Vēlamais algu pieaugums, protams, būtu atbilstoši katra uzņēmuma produktivitātes pieaugumam. Tomēr tas ir viens no riskiem ilgākā termiņā, ka saasinoties konkurencei darba tirgū, atalgojuma kāpums var apdraudēt uzņēmumu konkurētspēju. Lai no tā izvairītos būs nepieciešama vērīga valsts uzņēmējdarbības, investīciju un izglītības politika, bet uzņēmējiem saglabāt attīstīšanās garu, teic Gašpuitis.