Latvijā tikai 2% iedzīvotāju valsts pašreizējo ekonomikas stāvokli vērtē kā labu, liecina jaunākais "DnB NORD Latvijas barometra" pētījums.
Atbilstoši trešdien publiskotā pētījuma datiem situācijas attīstība valstī joprojām kopumā tiek vērtēta kritiski – to, ka situācija Latvijā attīstās nepareizā virzienā, jūnijā norādīja 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tomēr salīdzinājumā ar 2011.gada maiju pozitīvi vērtējumi jūnijā ir sniegti nedaudz biežāk ‒ to, ka situācija Latvijā attīstās pareizā virzienā, maijā atzina 11% respondentu, bet jūnijā – 13%.
Salīdzinot maija un jūnija aptauju datus, secināts, ka iedzīvotāju vērtējums pašreizējam ekonomikas stāvoklim nav būtiski mainījies un jūnijā respondenti kopumā ir bijuši kritiski noskaņoti. Joprojām tikai 2% respondentu pašreizējo ekonomikas stāvokli vērtē kā kopumā labu ("drīzāk labs" un "ļoti labs"). To, ka pašreizējais ekonomikas stāvoklis ir slikts ("drīzāk slikts" un "ļoti slikts"), gan maijā, gan jūnijā norādīja 79% aptaujāto. Savukārt galēji negatīva atbilde ("ļoti slikts") jūnijā ir atzīmēta retāk: maijā ‒ 37%, jūnijā ‒ 34%.
Jūnijā iedzīvotāji biežāk (48%) norādīja, ka, viņuprāt, ekonomiskā situācija patlaban kopumā nemainās (maijā 44%), bet to, ka situācija kopumā pasliktinās, Latvijas iedzīvotāji jūnijā atzina retāk (maijā ‒ 42%, jūnijā ‒ 38%). Jūnijā nedaudz retāk ir arī norādīts, ka situācija kopumā uzlabojas – maijā tā atbildēja 10%, bet jūnijā ‒ 9%.
Ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli Latvijas iedzīvotāji jūnijā raksturo līdzīgi kā maijā. To, ka pašreiz viņu ģimenes finansiālais stāvoklis kopumā ir labs ("drīzāk labs" un "ļoti labs"), norādīja 7% respondentu (maijā ‒ 6%). Savukārt kritiski ("drīzāk slikts" un "ļoti slikts") savu pašreizējo ģimenes materiālo stāvokli vērtē 47% (maijā ‒ 46%). Savukārt 46% aptaujas dalībnieku savu ģimenes finansiālo stāvokli vērtē kā viduvēju.
Nedaudz atzinīgāk jūnijā iedzīvotāji bija noskaņoti, prognozējot ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas pēc 12 mēnešiem. To, ka kopumā ģimenes materiālais stāvoklis pēc gada būs uzlabojies ("ievērojami uzlabojies" un "nedaudz uzlabojies"), norādīja 17% respondentu (maijā ‒ 15%). Savas ģimenes materiālās situācijas pasliktināšanos pēc gada paredz 22% Latvijas iedzīvotāju (maijā ‒ 24%), bet visbiežāk aptaujātie uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis pēc gada nebūs mainījies ‒ aprīlī šādi domāja 43%, maijā ‒ 44%, bet jūnijā ‒ 45%.
Arī jūnijā Latvijas iedzīvotāji iespējas Latvijā atrast labu darbu vērtē kritiski – to, ka šādas iespējas ir labas ("drīzāk labas" un "ļoti labas"), līdzīgi kā aprīlī, atzina 3% (maijā ‒ 2%), bet iespējas atrast Latvijā labu darbu kritiski ("drīzāk sliktas" un "ļoti sliktas") vērtē 80% aptaujāto. Maijā iespējas atrast labu tika vērtētas nedaudz kritiskāk – par sliktām tās atzina 82% Latvijas iedzīvotāju.
Aptaujas dati arī liecina, ka jūnijā iedzīvotāji valdības darbu vērtēja kritiskāk nekā maijā. Apmierināti ("drīzāk apmierināts" un "pilnībā apmierināts") ar to bija 10% respondentu (maijā ‒ 12%), bet neapmierināti – 87% (maijā ‒ 83%). Iedzīvotāji jūnijā arī biežāk norādīja, ka ir pilnīgi neapmierināti ar valdības darbu ‒ maijā 37%, bet jūnijā ‒ 41%.
"DnB NORD Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.