Ekonomiste: cenas tik strauji vairs neaugs

Galvenais iemesls cenu samazinājumam jūlijā bija pārtikas cenu kritums, īpaši dārzeņiem un kartupeļiem. Var teikt, ka lielākais patēriņa cenu kāpums šogad jau ir aiz muguras, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Jūlijā patēriņa cenas samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo mēnesi jeb 4,3% pret pērnā gada jūliju. Cenu samazinājumu dārzeņiem nevar izskaidrot vien ar parastām sezonālām svārstībām. Visticamāk, tās vēl turpināja ietekmēt gan neskaidrība ap E.coli baktēriju (tomēr daudz mazāk nekā iepriekšējā mēnesī), gan pasaules pārtikas cenas, kas jūlijā mazliet samazinājās, parādoties jaunajai ražai un pieaugot neskaidrībai par turpmāko Amerikas un Eiropas izaugsmi. Arī Latvijas jaunās ražas apjomi un laiks, kad tā ienāk tirgū, dažādos gados atšķiras – tādējādi grūti prognozēt, kurā mēnesī un cik daudz tas ietekmēs kopējo cenu līmeni.

Kā arī tika gaidīts, mājokļa tarifus galvenokārt sadārdzināja dabasgāzes tarifu kāpums gan nodokļu paaugstinājuma, gan tirdzniecības cenas pieauguma dēļ. Savukārt degvielas cenu kāpums ir pierimis un, ņemot vēra pasaules tendences (naftas cenai augustā diezgan strauji nokrītot), var pat gaidīt nelielu degvielas cenu samazinājumu turpmākajos mēnešos.

Kopumā pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām ir mazinājusies, un gada atlikušajos mēnešos tā varētu pat nedaudz bremzēt Latvijas cenu kāpumu. Tādējādi izskatās, ka lielākais gada cenu kāpums šogad jau ir aiz muguras un patēriņa cenu gada izaugsme varētu saglābāties tuvu 4,5% turpmākajos mēnešos. Savukārt nākamgad gada inflācija varētu piebremzēties līdz aptuveni 2,5%.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais