Kā rāda Swedbank izveidotais finansiālās aizsardzības indekss, pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā, Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk finansiāli aizsargāti Baltijā. Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības indekss ir 41%, kas Latvijā vidēji veido 6000 latu uz vienu nodarbināto. Salīdzinoši — Lietuvas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts ir 59% un Igaunijas – 54%.
Faktu, ka Latvijas iedzīvotāji nejūtas pietiekami finansiāli aizsargāti, apliecina arī aptaujas rezultāti — 70% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka šobrīd jūtas nepietiekami finansiāli aizsargāti un jūtas atkarīgi no savas ģimenes galvenajiem pelnītājiem. Pilnīgu sirdsmieru un finansiālu aizsargātību šobrīd izjūt tikai 2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Bažas par Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības līmeni rada ne tikai salīdzinoši zemais uzkrājumu līmenis (tikai katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrājumu drošības spilvens pusgada ienākumu apmērā), bet arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju nav domājuši, kā nodrošināt savas ģimenes finansiālo stabilitāti neparedzētu apstākļu gadījumā.
Bez tam Latvijā visbiežāk (53%) ģimenes ienākumus nodrošina viens cilvēks — tas nozīmē, ka ģimenes budžets ir pilnībā atkarīgs no viena galvenā pelnītāja. Savukārt 41% aptaujāto ģimenē budžetu veido divi cilvēki. Tikai 6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka uztur tikai sevi.
“Ikvienam Latvijas iedzīvotājam jārūpējas par savas ģimenes finansiālo aizsardzību, kas nozīmē sabalansēt ģimenes ienākumus ar izdevumiem, nodrošinoties arī pret iespējamiem riskiem. Tēlaini izsakoties — tā liek mums domāt ne tikai par ģimenes budžetu saulainās, bet arī lietainās dienās,” uzsver Ģirts Bērziņš, Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Latvijā.
Risinājumi ģimenes finansiālajai aizsardzībai
Pareizas personīgo finanšu plānošanas principi paredz, ka katram pelnītājam ģimenē būtu nepieciešams uzkrājumu “drošības spilvens” sešu mēnešalgu apmērā. Savukārt ģimenes finansiālā aizsardzība, kas īpaši būtiska gadījumos, ja atgadās ļaunākais, ir summa, kas līdzvērtīga divpadsmit mēnešu ienākumiem un nosegtu kredītsaistības.
Swedbank aprēķini rāda, ka uzkrājumu 12 mēnešu ienākumu apmērā iespējams izveidot vidēji 20 gadu laikā, ik mēnesi atliekot 5% no ienākumiem. Ja ienākumiem ik pēc noteikta laika ir tendence palielināties – arī uzkrājums būs jāveido ilgāk. Tāpēc viens no pasaulē izplatītākajiem risinājumiem ģimenes finansiālajai aizsardzībai ir dzīvības apdrošināšana.
Tā kā vidējais aizsardzības deficīts uz vienu nodarbināto Latvijā šobrīd ir ~6000 latu, tad pietiktu ar vidējo dzīvības apdrošināšanas prēmiju ap 10 latiem vidēji jaunam vīrietim (indikatīvi, jo katram cilvēkam no vecuma, dzimuma un veselības stāvokļa prēmija būs atšķirīga). Šobrīd vidējā dzīvības apdrošināšanas aizsardzība uz vienu nodarbināto ir zem viena tūkstoša latu LVL (ideālā variantā vajadzētu būt 12 tūkstošiem latu).
Komentējot tendences apdrošināšanas tirgū Latvijā, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons saka: “Šobrīd Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojama lēna attīstība, parakstīto dzīvības apdrošināšanas prēmiju īpatsvaram sastādot aptuveni 14% no visām apdrošināšanā parakstītajām prēmijām. 80% Latvijas iedzīvotāju piekrīt uzskatam, ka dzīvības apdrošināšana nodrošina ģimenes finansiālo aizsardzību situācijās, kad notiek vissliktākais, taču šim nodomam aktīva rīcība visbiežāk neseko.”
“Latvijas ļaužu rūpes par nebaltu dienu tikai daļēji tiek saistītas ar personisko atbildību - lauvas tiesa tiek gaidīta no valsts. Varam novērot, ka trūkst konkrētības zināšanās par dzīvības apdrošināšanu un rūpes par nākotni tiek uztvertas salīdzinoši abstrakti”, uzsver Ivars Austers, Latvijas Universitātes profesors, Psiholoģijas nodaļā.