Aicina ES nodrošināt atbilstošu finansējumu mazāk attīstītajām dalībvalstīm

Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju konferencē Lietuvā pirmdien, 5.septembrī, pieņemtajā noslēguma dokumentā Eiropas Savienību (ES) aicināta nodrošināt atbilstošu kohēzijas finansējumu mazāk attīstītajām ES dalībvalstīm.

Šāds aicinājums konferences noslēguma dokumentā iekļauts pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Imanta Lieģa ierosinājuma.

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji uzsver, ka ES Kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt būtiskam instrumentam, ar kura palīdzību izlīdzināt ekonomisko un sociālo nevienlīdzību starp bagātajām un nabadzīgākajām ES dalībvalstīm un reģioniem. Tieši tādēļ Kohēzijas politikai arī nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā jābūt fokusētai uz izaugsmes un attīstības veicināšanu mazāk attīstītajos ES reģionos, pausts konferences noslēguma dokumentā.

Baltijas un Polijas parlamentārieši dokumentā kā nepieņemamu raksturo Eiropas Komisijas piedāvājumu ierobežot kohēzijas piešķīrumu 2,5 procentu apmērā no nacionālā kopienākuma. Šāds piedāvājums var izraisīt būtisku investīciju apjoma samazināšanos mazāk attīstītajās dalībvalstīs, norādīts noslēguma dokumentā.

ES Kohēzijas politikai veltītā sadaļa dokumentā tika iekļauta pēc I.Lieģa ierosinājuma, atsaucoties uz 14.jūlijā Saeimas pieņemto paziņojumu „Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada”, kurā Latvijas parlaments aicināja saglabāt līdzšinējo ES kohēzijas finansējuma līmeni, lai netiktu apdraudēta sekmīgi iesākto investīciju programmu izpilde.

„Uzskatu, ka katram deputātam saskarsmē ar citu dalībvalstu parlamentāriešiem būtu jāpauž šajos Saeimas paziņojumos formulētā nostāja, jo tikai tā iespējams Eiropas Savienības līmenī aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses,” norāda I.Lieģis.

Tāpat Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju konferences noslēguma dokumentā pausts aicinājums ES veidot taisnīgu lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmu, kurā visu dalībvalstu lauksaimnieki varētu konkurēt līdzvērtīgi. Tiešo maksājumu apjomu līmeni būtu jānosaka tā, lai nebūtu lielas atšķirības starp augstāko un zemāko maksājumu līmeni, pausts dokumentā.

Ekonomika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais