9.decembrī Latvijas vēstniecībā Japānā notika Latvijas preču prezentācijas pasākums, kura ietvaros tika prezentēti tādi Latvijas ražojumi kā Munio Candela aromātiskās sveces, HUGU lācīši, linu izstrādājumi, an&angel stikla trauki un citas preces.
Komentējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada trešajā ceturksnī, finanšu ministrs Andris Vilks norāda: "Ekonomikas izaugsme šā gada trešajā ceturksnī ir straujākā kopš 2007.gada, un pirmo reizi sāk tuvināties pirmskrīzes pieauguma tempiem. Jāatzīmē, ka izaugsme trešajā ceturksnī ir izrādījusies spēcīgāka nekā iepriekš prognozēts, un IKP pieaugums 2011.gadam kopumā, visticamāk, būs labāks nekā šobrīd prognozēts - aptuveni5% līmenī. Tomēr pēdējos mēnešos novērotā ārējās vides pasliktināšanās liek būt ļoti piesardzīgiem par izaugsmes perspektīvām 2012.gadā."
Latvijas ekonomikas turpmākajam atkopšanās procesam un izaugsmei izšķiroši svarīga ir stabilitāte eirozonā, pirms šonedēļ Briselē gaidāmās Eiropadomes sanāksmes uzsver Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks, no 28.novembra līdz 4.decembrim vizītē apmeklējot Kanādu, ar šīs Ziemeļamerikas valsts augstākajām amatpersonām pārrunāja sadarbības stiprināšanas iespējas gan ekonomikā, gan parlamentārā līmenī.
Pēc straujā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma trešajā ceturksnī (par 5,7%, salīdzinot ar otro ceturksni) – jauns ceturksnis iesācies ar apgrozījuma samazinājumu par 2,9% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Ņemot vērā diezgan straujos apgrozījuma pieaugumus iepriekšējos mēnešos, šāds apgrozījuma kritums bija sagaidāms.
Līdz 27.novembrim Šaosiņas pilsētā, netālu no Šanhajas, ar Latvijas vēstniecības Ķīnā atbalstu "Ķīnas starptautiskās pārtikas produktu izstādes" ietvaros tiek demonstrēti Latvijas pārtikas preču paraugi.
Ekonomikas eksperti, kas šodien Rīgā pulcējušies konferencē "Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES", prognozē, ka, neskatoties uz pašreizējām aktualitātēm finanšu pasaulē, Baltiju gaidāmais krīzes "otrais vilnis" ietekmēs ievērojami mazāk nekā ekonomiskā krīze, kādu piedzīvojām pavisam nesen.
Lai nepieļautu sistēmiskas krīzes izcelšanos Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisija (EK) nākamtrešdien, 23.novembrī, ierosinās radikāli jaunus noteikumus, kuri ļaus Briselei kontrolēt bloka valstu budžetus, trešdien paziņoja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Trešdien, 16. novembrī, deputāti ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani van Rompeju, Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu apsprieda tūlītējās un vidēja termiņa vajadzības labākai ES ekonomikas pārvaldībai.
Šodien, 14.novembrī,Zviedrijā, Stokholmā notika Eiropas Savienības līdzīgi domājošo dalībvalstu ekonomikas ministru sanāksme,kurā turpinājās š.g. jūlijā Londonā uzsāktās debates par ES izaugsmi.
Šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika uzrādījusi straujāko pieaugumu pēdējo trīs ar pusi gadu laikā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augusi par 5,7%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem par 1,3%, jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus komentē finanšu ministrs Andris Vilks.
Latvijas ekonomiskās izaugsmes pieaugums 2011. gada 1. pusgadā bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada nogalē iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 7,5 % un par 4,6 % pārsniedzis 2010. gada 1. pusgada līmeni, liecina statistikas dati.
Ministru kabinets (MK), otrdien, 1. novembrī apstiprināja valsts budžeta precizētos bāzes izdevumus 2012.-2014. gadam, uz kuru pamata tiks veikta valsts budžeta izdevumu konsolidācija un aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai.
Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada septembrī ir uzrādījis labus pieauguma tempus un gada griezumā ir palielinājies par 8,1%. Pārtikas precēm pieaugums bijis par 2,5 %, bet nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 16,5 %, savukārt auto degvielas mazumtirdzniecība šajā periodā samazinājās par 4,3 procentiem.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) uzskata, ka šodien panāktā Eiropas Savienības līderu vienošanās eirozonas krīzes pārvarēšanai ir svarīgs solis pareizā virzienā, tomēr nepietiekams, lai novērstu krīzes atkārtošanos vai paplašināšanos nākotnē.
Pašlaik nav neviena iemesla, kāpēc Latvijai tagad būtu jāizstājas no Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati par šā gada janvāri-septembri norāda uz fiskālās situācijas stabilizēšanos gan centrālajā valdībā, gan pašvaldībās, ko pamatā nodrošināja labāka makroekonomiskā situācija nekā iepriekš prognozēts.
Šodien, 11.oktobra Ministru kabineta sēdē, tika apstiprinātas vairākas Eiropas Savienības struktūrfondu programmas uzņēmējdarbības atbalstam, no kurām divas ir vērstas tieši uz mikro, mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstu.
Kā rāda Swedbank izveidotais finansiālās aizsardzības indekss, pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā, Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk finansiāli aizsargāti Baltijā. Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības indekss ir 41%, kas Latvijā vidēji veido 6000 latu uz vienu nodarbināto. Salīdzinoši — Lietuvas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts ir 59% un Igaunijas – 54%.