Latvijai patlaban ir svarīgi sakārtot un stabilizēt savu finansiālo un ekonomisko stāvokli, lai jaunu pasaules ekonomisko satricinājumu dēļ tā netiktu ierauta ekonomiskās lejupslīdes procesā, žurnālistiem ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Otrdien, 9. augustā, publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) šā gada otrajā ceturksnī liecina, ka ekonomika ļoti veiksmīgi turpina atveseļoties. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP pieaudzis par 5,3%, kas ir straujākais IKP gada pieaugums kopš 2007. gada, informē Finanšu ministrija.
9.augustā Ministru kabinetā tika parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību starp Ārlietu ministriju (ĀM), Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), pārstāvot Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs.
Galvenais iemesls cenu samazinājumam jūlijā bija pārtikas cenu kritums, īpaši dārzeņiem un kartupeļiem. Var teikt, ka lielākais patēriņa cenu kāpums šogad jau ir aiz muguras, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Procentu likmju pieaugums Itālijas un Spānijas parādsaistībās rada satraukumu – Eiropa atrodas diezgan bīstamā situācijā, pārliecināts Somijas premjerministrs Jirki Katainens (Jyrki Katainen).
Rūpniecības produkcijas apjomi Latvijā turpina pieaugt, un šā gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzināmās cenās tie palielinājās par 4,1%, kas bija augstākie pieauguma tempi mēneša laikā Baltijas valstu vidū (Lietuvā rūpniecības izlaide pieauga par 3,7%, bet Igaunijā par 1,5%).
Eiropas Komisija šodien vienojās par pasākumiem, kuriem vajadzētu ievērojami palīdzēt dažu ES visvairāk cietušo valstu ekonomikām atkal nostāties uz kājām.
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 3,3%, kas šogad ir augstākais mēneša pieaugums šajā nozarē.
Lai gan Latvijā pēdējās nedēļās bija vērojams dienvidu zemju cienīgs klimats, mazumtirdzniecības apgrozījuma statistika jau krietnu laiku atgādina ziemas sporta veidu mogulu, kur nobrauciens veicams pa paugurainu trasi, izdarot ar slēpēm pagriezienus un lēcienus, jaunākos statistikas datus komentē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Saeimas Eiropas lietu komisija ceturtdien, 28.jūlijā, apstiprināja nacionālo pozīciju, papildus uzsverot nepieciešamību nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā par 20 procentiem palielināt mūsu valstij pieejamo kohēzijas politikas finansējumu.
Amerikas Savienoto valstu prezidents Baraks Obama un republikāņi nespēj panākt vienošanos par valsts parāda griestu paaugstināšanu, kas būtu jāizdara līdz šī gada 2. augustam. Visa pasaule kļuvusi par Vašingtonas politiskā kara ķīlnieci, tā notiekošās pārrunas raksturojis Obama.
Valdība otrdien, 26.jūlijā, vērtēs grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas nosaka drošības aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām, liecina valdības sēdes darba kārtība.
Rīgas dome (RD) otrdien, 26.jūlijā, lems par minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveidi Kundziņsalā, kura būvniecībā plānots ieguldīt 36 miljonus latu, liecina domes sēdes darba kārtība.
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, nedaudz samazinājies ražotāju cenu kāpums – mēneša laikā tās augušas par 0,5%, bet, salīdzinot ar pērnā gada jūniju – par 7,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Saeima ceturtdien, 21.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”.
Latvija izcēlusies starp citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ar to, ka tikai 14% aptaujāto šeit izteikušies par atbalstu demokrātijai apvienojumā ar tirgus ekonomiku.