Trešdien, 16. novembrī, deputāti ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani van Rompeju, Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu apsprieda tūlītējās un vidēja termiņa vajadzības labākai ES ekonomikas pārvaldībai.
Šodien, 14.novembrī,Zviedrijā, Stokholmā notika Eiropas Savienības līdzīgi domājošo dalībvalstu ekonomikas ministru sanāksme,kurā turpinājās š.g. jūlijā Londonā uzsāktās debates par ES izaugsmi.
Šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika uzrādījusi straujāko pieaugumu pēdējo trīs ar pusi gadu laikā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augusi par 5,7%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem par 1,3%, jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus komentē finanšu ministrs Andris Vilks.
Latvijas ekonomiskās izaugsmes pieaugums 2011. gada 1. pusgadā bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada nogalē iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 7,5 % un par 4,6 % pārsniedzis 2010. gada 1. pusgada līmeni, liecina statistikas dati.
Ministru kabinets (MK), otrdien, 1. novembrī apstiprināja valsts budžeta precizētos bāzes izdevumus 2012.-2014. gadam, uz kuru pamata tiks veikta valsts budžeta izdevumu konsolidācija un aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai.
Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada septembrī ir uzrādījis labus pieauguma tempus un gada griezumā ir palielinājies par 8,1%. Pārtikas precēm pieaugums bijis par 2,5 %, bet nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 16,5 %, savukārt auto degvielas mazumtirdzniecība šajā periodā samazinājās par 4,3 procentiem.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) uzskata, ka šodien panāktā Eiropas Savienības līderu vienošanās eirozonas krīzes pārvarēšanai ir svarīgs solis pareizā virzienā, tomēr nepietiekams, lai novērstu krīzes atkārtošanos vai paplašināšanos nākotnē.
Pašlaik nav neviena iemesla, kāpēc Latvijai tagad būtu jāizstājas no Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati par šā gada janvāri-septembri norāda uz fiskālās situācijas stabilizēšanos gan centrālajā valdībā, gan pašvaldībās, ko pamatā nodrošināja labāka makroekonomiskā situācija nekā iepriekš prognozēts.
Šodien, 11.oktobra Ministru kabineta sēdē, tika apstiprinātas vairākas Eiropas Savienības struktūrfondu programmas uzņēmējdarbības atbalstam, no kurām divas ir vērstas tieši uz mikro, mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstu.
Kā rāda Swedbank izveidotais finansiālās aizsardzības indekss, pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā, Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk finansiāli aizsargāti Baltijā. Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības indekss ir 41%, kas Latvijā vidēji veido 6000 latu uz vienu nodarbināto. Salīdzinoši — Lietuvas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts ir 59% un Igaunijas – 54%.
Lai arī Latvijas rūpniecības ražošanas apjoma pieauguma tempi arī šā gada augustā saglabājas salīdzinoši augsti, taču, kā to iepriekš prognozēja Finanšu ministrija, rūpnieciskās izlaides gada pieauguma tempi sāk samazināties.
Divdesmit gadu pēc privatizācijas sākuma gandrīz visi lielākie Latvijas pārtikas uzņēmumi ir nonākuši Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Krievijas un citu ārvalstu kompāniju un privāto investoru rokās.
Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam var kļūt par labu instrumentu valstu ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanai, uzlabojot Latvijas pozīciju reģionā, tā 21.septembrī Latvijas Ārlietu ministrijā notikušajā seminārā "Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam – stimuls inovatīvai uzņēmējdarbībai" pauda semināra dalībnieki
Latvijā ekonomiskā brīvība ir samazinājusies, un mūsu valsts šajā jomā ir noslīdējusi līdz 60.vietai pasaulē, liecina ietekmīgā Kanādas Freizera ekonomikas institūta otrdien publiskotais jaunākais pētījums.
Latvijas un Somijas premjeri piektdien publiskā lekcijā salīdzinās abu valstu pieredzi ekonomikas krīžu pārvarēšanā, aģentūra BNS uzzināja Valsts kancelejā.
Puse (52%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šogad vairāk nekā iepriekšējos gados domā par ziemas krājumu veidošanu, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT septembra sākumā veiktais pētījums.
Šodien, 7. septembrī, Polijā sākās XXi Ekonomikas forums, kurā piedalās vairāk nekā 2600 dalībnieki no Eiropas, tostarp Latvijas, Centrālāzijas un ASV. Ekonomikas Forums Kriņicā tradicionāli pulcē augstākā līmeņa politiķus, biznesmeņus, zinātniekus un citu jomu pārstāvjus.