FM: Mazumtirdzniecības apgrozījums uzrāda labus pieauguma tempus

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada septembrī ir uzrādījis labus pieauguma tempus un gada griezumā ir palielinājies par 8,1%. Pārtikas precēm pieaugums bijis par 2,5 %, bet nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 16,5 %, savukārt auto degvielas mazumtirdzniecība šajā periodā samazinājās par 4,3 procentiem.

Interesanti ir salīdzināt Latvijas un eirozonas valstu patērētāju konfidences rādītājus. Pēdējā laika notikumi, kas risinās eirozonā saistībā ar ilgtspējas un vispārējās stabilitātes nodrošināšanu, atspoguļojas arī patērētāju un tirgotāju noskaņojumā. Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju un tirgotāju konfidences rādītāji liecina, ka eirozonā jau kopš šā gada vidus gan patērētāji, gan tirgotāji kļūst arvien skeptiskāki par nākotnes perspektīvām.

Savukārt Latvijā vēl arvien vairums tirgotāju uzskata, ka uzņemto apgrozījuma pieauguma tempu varēs noturēt arī tuvākajā nākotnē. Patērētāju konfidences rādītājs, kas jau no šā gada aprīļa nepārtraukti uzlabojās, pretēji Eiropas tendencēm, un tikai oktobrī patērētāju konfidence uzrādīja nelielu kritumu. Latvija šobrīd ir daudz izdevīgākā pozīcijā nekā liela daļa Eiropas valstu, jo tiešā veidā nav saistīta ar tām valstīm, kuras visvairāk ir pakļautas parādu krīzei. Spēcīgā integrācija starp eirozonas valstīm rada pamatotas bažas, ka nenoteiktības vienā valstī caur finanšu sektoru var nonākt arī citā valstī.

Turpinot par atšķirīgo situāciju Latvijā un eirozonas valstīs, redzam, ka mazumtirdzniecības nozari būtiski ietekmē arī mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, kas nosaka patēriņam atvēlēto ienākumu daļu. Šajā konfidences rādītāju postenī atšķirības ir ļoti būtiskas – mājsaimniecībās eirozonā ir veikti uzkrājumi, arī pati uzkrājumu daļa no ienākumiem palielinās, kas liecina par nodrošināšanos pret nākotnes riskiem. Savukārt dati par Latviju liecina, ka mājsaimniecību uzkrājumi ir ļoti zemā līmenī, kas liecina, ka patērētājiem nav uzkrātas drošības rezerves, kas varētu segt ienākumu kritumu, gadījumā ja tāds notiek.

Mazumtirdzniecības apgrozījums 2011. gada septembrī, salīdzinot ar augustu ir pieaudzis par 0,9%. Pārtikas preču apgrozījums šajā periodā pieauga par 0,2%, bet nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) apgrozījums – par 1,1%. Mazumtirdzniecības apgrozījums degvielai pieauga par 1,9 procentu. Pēdējo trīs mēnešu mazumtirdzniecības apgrozījuma rezultāti ir noslēguši ļoti veiksmīgu ceturksni šajā nozarē, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni apjomi ir pieauguši par iespaidīgiem 5,7%. Līdzīgi pieauguma tempi ir bijuši tikai pirms krīzes periodā.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais