Pavļuts: nav iemeslu, lai Latvija tagad izstātos no Visaginas AES projekta

Pašlaik nav neviena iemesla, kāpēc Latvijai tagad būtu jāizstājas no Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš uzsvēra, ka Latvija jau sen ir iesaistījusies Visaginas AES projektā. "Ja viss Visaginas projektā virzīsies tā, kā lietuviešu kolēģi mūs informē, tuvākā pusgada laikā varbūt jau būs jāpieņem investīciju lēmums. Šis projekts tādā ziņā jau ir ticis pietiekami tālu. Ir izdarīts pietiekami nopietns darbs," atzina Pavļuts.

Ministrs pavēstīja, ka līdzekļus Visaginas AES projektā primāri ieguldīs Latvijas energokompānija "Latvenergo", kas kopumā ir diezgan spēcīga un pietiekami labi pelnoša organizācija."Protams, tur vēl ir daudz jādiskutē par kvotu – cik daudz Latvija gribēs pirkt, par cik lielu enerģijas daudzumu nākotnē Latvija grib maksāt un kāda ir cena, jo, cik man zināms, pašizmaksa vai elektroenerģijas, ko šāda stacija varētu ražot, gala cena vēl nav zināma. Tas izrietēs no pārrunām ar potenciālo būvētāju un operatoru, kas lietuviešu pusē pašlaik ir izvēlēts, tas ir Japānas "Hitachi GE Nuclear Energy"," viņš paskaidroja.

Pavļuts sacīja, ka pašlaik neredz nevienu iemeslu, kāpēc Latvijai šajā stadijā būtu jāaiziet no Visaginas AES projekta, jo valstij nākotnē būs enerģijas deficīts. Vienlaikus viņš minēja, ka visvairāk staciju vajag Lietuvai. "Un tā ir Lietuvas motivācija šo projektu sekmīgi īstenot. Latvijai ir būtiski piedalīties šajā projektā, bet tikpat būtiski ir arī risināt citas lietas, piemēram, starpsavienojumu jautājumus. Latvijai enerģijas deficīts nav tik liels, lai pārskatāmā nākotnē, ja, piemēram, projekta īstenošana iekavējas, to nebūtu iespējams risināt citādi. Bet es pašlaik neredzu nevienu iemeslu, kāpēc būtu jāapšauba līdz šim paveiktais darbs Visaginas AES projekta realizācijā," pastāstīja ekonomikas ministrs.

Pavļuts arī vērsa uzmanību uz to, ka Visaginas projekts ir saistīts ar kopējo energoainu un arī ar to sašķidrinātās gāzes termināli (SGT), par kura būvniecības vietu Baltijas valstu vidū vēl nav panākta vienošanās, taču Latvijas pārstāvji rosina to būvēt mūsu valstī. "Negribētos tagad izvērst tirgošanos, taču ir pilnīgi saprotams, ja Latvija tagad paustu noraidošu nostāju pret Visaginas projektu, tad kādas gan ir Latvijas izredzes vienoties ar kaimiņvalstīm par reģionālā SGT novietošanu Latvijā," klāstīja Pavļuts un piebilda, ka Lietuvai ir Visagina, bet Igaunijai ir starpsavienojumi ar Somiju un daudz citu pietiekami būtisku iestrāžu enerģētikas laukā.

Savukārt Latvijai pašlaik nav būtisku reģionālas nozīmes enerģētikas infrastruktūras elementu, ja neskaita Inčukalna gāzes krātuvi. "Tā jau ir viena no būtiskām priekšrocībām, jo vēsturiskā gāzes apgādes sistēma faktiski Baltijā ir izveidota kā zirnekļtīkls ap Inčukalna gāzes krātuvi. Inčukalns ir pietiekami būtisks faktors," sacīja Pavļuts un atzina, ka vienošanās par SGT būvniecības vietu gan nebūs viegla, jo tas ir ne tikai nacionālās intereses, bet arī nacionālās pašcieņas jautājums.

Jau vēstīts, ka Lietuva plāno uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija, Igaunija un Polija. Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir paredzēts sākt nākamgad, bet būvniecību ‒ 2014.gadā. Plānots, ka jaunā AES sāks darboties 2020.gadā.

Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības (ES) vienošanos 2009.gada 31.decembrī tika apturēta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais