Latvijas ekonomiskās izaugsmes pieaugums 2011. gada 1. pusgadā bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada nogalē iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 7,5 % un par 4,6 % pārsniedzis 2010. gada 1. pusgada līmeni, liecina statistikas dati.
1. novembra Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija iepazīstināja ministrus ar informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko situāciju valstī", kas sadarbībā ar Finanšu ministriju tiek gatavots reizi ceturksnī, analizējot ārējo ekonomisko vidi, sniedzot tekošās situācijas raksturojumu reālajā, ārējā un finanšu sektorā, aplūkojot tendences darba tirgū, vērtējot cenu izmaiņas, kā arī sniedzot ekonomiskās attīstības prognozes.
Arī tuvākajos gados Latvijas tautsaimniecības attīstības pamatā joprojām būs eksports, tomēr tas būs cieši atkarīgas no ārējā pieprasījuma dinamikas. Jāņem vērā, ka mūsu tirdzniecības partnervalstīs pieaug izaugsmes riski nākamajam gadam, kas, galvenokārt, saistīti ar spriedzes turpināšanos dažos eiro zonas un pasaules finanšu tirgus segmentos un iespēju, ka šis spiediens varētu tālāk izplatīties reālajā sektorā. Ministrijas prognozē, ka 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010. gada līmeni vismaz par 4,5 %. Savukārt, 2012. gadā, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5 – 3 % robežās.
Līdzšinējās izaugsmes galvenais dzinulis bijis eksports – šī gada astoņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās par 33 % pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Eksporta apjomu palielinājums ir vērojams visās preču eksporta grupās. Vairāk nekā 2/3 no visa preču eksporta pieauguma nodrošina koksnes un tās izstrādājumu, metāla izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības produkcijas, kā arī minerālo produktu eksports.
Eksporta iespēju paplašināšanās bijusi par pamatu apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu palielinājumam, kas 2011. gada astoņos mēnešos par 13 % pārsniedz 2010. gada atbilstošā perioda līmeni. Šī gada laikā ražošanas apjomi turpinājuši strauji palielināties arī kokapstrādē, metālapstrādē, elektronisko ierīču, mašīnu un iekārtu ražošanā, kā arī vieglajā rūpniecībā. Kopumā apstrādes rūpniecība ir nodrošinājusi trešdaļu no kopējā IKP palielinājuma.
Ienākumu pieaugums no eksporta stimulē arī ekonomisko aktivitāšu palielināšanos iekšējā tirgū. Iekšzemes pieprasījums 1. pusgadā bijis par 6,8 % lielāks nekā pirms gada. Nodarbinātības un darba samaksas pieaugums veicinājis privāto patēriņu, kas 1. pusgadā bija par 4 % lielāks nekā pirms gada. Investīciju pieaugums šī gada pirmajā pusgadā sasniedzis 25 %, salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusi. To pamatā nosaka uzņēmumu ieguldījumi ražošanas iekārtās, kā arī valsts investīcijas saistībā ar ES struktūrfondu līdzdalību.
2011. gada deviņos mēnešos patēriņa cenas palielinājušās par 3,8 %, kas ir ievērojami straujāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā. Cenu pieaugumu šogad nosaka gan iekšējie faktori, piemēram, nodokļu likmju palielinājums, privātā patēriņa pakāpenisks pieaugums, gan cenu tendences pasaulē – cenu kāpums pārtikai un enerģētikas resursiem. Salīdzinot ar gada sākumu, pēdējos mēnešos patēriņa cenu kāpums ir kļuvis mērenāks. Turpmākajos gada mēnešos cenu izmaiņas preču un pakalpojumu grupās būs tuvas sezonālām svārstībām. Šāda cenu dinamika kopējo cenu līmeni 2011. gadā var palielināt par 4,5 %, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.