Latvijā ekonomiskā brīvība ir samazinājusies, un mūsu valsts šajā jomā ir noslīdējusi līdz 60.vietai pasaulē, liecina ietekmīgā Kanādas Freizera ekonomikas institūta otrdien publiskotais jaunākais pētījums.
Pētnieku izveidotajā ekonomiskās brīvības reitingā par 2009.gadu ņemti vērā kopumā 42 rādītāji, tostarp personas brīvība, konkurences brīvība, privātīpašuma aizsardzība un brīvā tirdzniecība, kā arī noteikumi, kas regulē kredītu tirgu, darba tirgu un uzņēmējdarbību.
Lietuvā ekonomiskā brīvība novērtēta ar 24., bet Igaunijā - ar 15.vietu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu Latvijas sniegums ekonomiskās brīvības reitingā ir pasliktinājies par piecām pozīcijām, savukārt Lietuvas rādītājs ir uzlabojies par deviņām pozīcijām, bet Igaunijas - vājinājies par trim pozīcijām.
Jaunākajā pētījumā visaugstāk - ar 47.pozīciju - novērtēta Latvijā pastāvošā tiesiskā struktūra un īpašumtiesību aizsardzība, savukārt viszemāk - ar 103.vietu - valdības ietekme uz ekonomikas procesiem.
Latvijas ekonomiskās brīvības līmeni pētījuma autori novērtējuši ar 6,92 punktiem no 10 iespējamiem. Lietuva un Igaunija saņēmušas lielāku punktu skaitu - attiecīgi 7,40 un 7,52 punktus.
Lai gan Latvijas pozīcija reitingā ir vājinājusies, mūsu valstī ekonomika ir brīvāka nekā virknē citu Eiropas Savienības valstu - šajā ziņā apsteidzam Itāliju (70.vieta), Slovēniju (74.vieta) un Grieķiju (81.vieta).
Vislielākā ekonomiskā brīvība no 141 pasaules zemes, kas iekļauta pētījumā, ir Honkongā, otrajā vietā ir Singapūra, bet trešajā - Jaunzēlande. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu pirmajā trijniekā nav notikušas izmaiņas.
No lielākajām ekonomikām ASV noslīdējusi no sestās uz 10.vietu, Japāna ir 22.vietā, Ķīna - 92.vietā un Krievija - 81.vietu dala ar Grieķiju. Ukrainai piešķirta zemā 125.pozīcija.
Par valstīm ar viszemāko ekonomisko brīvību atzītas Zimbabve, Mjanma un Venecuēla, kuras ieņem 141.-139.vietu.
Pētnieki norāda, ka 2009.gadā otro gadu pēc kārtas ekonomiskā brīvība pasaulē mazinājās, sarūkot līdz 6,64 punktiem pretstatā 6,67 punktiem 2008.gadā.
"Reaģējot uz parādu krīzēm ASV un Eiropā, valdības visā pasaulē pieņem nepareizus regulējošus noteikumus, un tas rada milzīgas negatīvas sekas uz ekonomisko brīvību un finanšu atveseļošanos," secina Freizera institūta direktors Freds Makmeihons.
Pētījums atklāj, ka cilvēkiem, kas dzīvo valstīs ar augstu ekonomiskās brīvības līmeni, ir ne tikai lielāka labklājība un personiskās brīvības, bet arī ilgāks mūžs. "Saistība starp ekonomisko brīvību un labklājību nav noliedzama -valstis, kas saņēmušas augstu vērtējumu ekonomiskās brīvības jomā, nodrošina saviem cilvēkiem arī augstāko dzīves kvalitāti," pauž Makmeihons.
Pētnieks arī vērš uzmanību uz to, ka politiskās sacelšanās arābu valstīs ir rezultāts tam, ka cilvēki vēlas ieguvumus, ko sniedz ekonomiskā brīvība - labklājību, darba vietu pieaugumu, politiskās brīvības un nabadzības samazināšanu.
Vēl 2005.gadā Latvijā ekonomiskā brīvība Latvijā bija 35.augstākā pasaulē, Lietuvā - 29. un Igaunijā - 10.augstākā pasaulē. Baltijas valstu pozīcijas reitingā bija pastāvīgi uzlabojušās kopš 1995.gada, taču 2007.gadā notika pasliktinājums.