Ukrainas kara 490. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:45]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 28. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:45. Krievijas prezidents Vladimirs Putins zaudē karu Ukrainā, tomēr ir pāragri spriest, vai nule notikušais algotņu grupējuma 'Vagner" dumpis viņu vājinājis, trešdien sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Pie Baltā nama atbildot uz žurnālistu jautājumu vai Putins tagad ir vājāks, Baidens sacīja: "To ir grūti pateikt, bet viņš pavisam notikti zaudē karu" Ukrainā un "viņš zaudē karu pašu mājās".

Putins tagad ir "izstumtais visā pasaulē", piebilda Baidens.

Baltais nams turpina ievērot piesardzību, izvērtējot pagājušajā nedēļā Krievijā notikušā algotņu grupējuma dumpja sekas.

22:08. "Radio Brīvība" projekta "Shemi" un izdevuma "Sļidstvo.Info" žurnālisti identificējuši Krievijas karavīrus un viņu komandierus, kas kontrolēja Kahovkas hidroelektrostaciju (HES) tās saspridzināšanas naktī, pārtvertas arī viņu sarunas. Pētniekiem izdevies noskaidrot konkrētus Krievijas Sauszemes spēku 205.atsevišķās motorizēto strēlnieku "kazaku" brigādes karavīrus, kas kontrolēja Kahovkas HES.

Viņu identificēšanai noderējuši video, ko uz aizsprosta un HES telpās bija safilmējuši Krievijas propagandas mediji, neraugoties uz to, ka karotāju sejas slēpa balaklavas.

20:52. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" karotāju atrašanās Baltkrievijā var radīt potenciālus draudus reģiona valstīm, vizītes gaitā Kijivā trešdien sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda.

"Mums šodien ir grūti izslēgt varbūtību, ka grupējuma "Vagner" atrašanās Baltkrievijā var radīt potenciālus draudus Polijai, kam ir kopīga robeža ar Baltkrieviju, draudus Lietuvai, kā arī potenciāli Latvijai," žurnālistiem Kijivā sacīja Duda.

Pēc nule notikušā "Vagner" dumpja grupējumam atbilstoši Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasībai jāzaudē tā smagais bruņojums, bet pašiem algotņiem jāpievienojas Krievijas armijas regulārajam daļām vai jādodas trimdā uz Baltkrieviju.

19:30. Šveices valdība noraidījusi Šveices bruņojuma uzņēmuma RUAG lūgumu par 96 tā glabāšanā esošo tanku "Leopard 1" pārdošanu Vācijai, kas tālāk gatavojās tos nodot Ukrainai.

Trešdien Berne pieņēma galīgo lēmumu bloķēt kaujas tanku pārdošanu. Šos tankus bija paredzēts Vācijā saremontēt un tad nodot tālāk Ukrainai. Šveices valdība savu lēmumu pamatoja ar valsts neitralitātes politiku un Kara materiālu likumu, kas liedz bruņojumu piegādāt militāros konfliktos iesaistītām valstīm.

Kā skaidroja Berne, šis nosacījums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai valsts, kā tas ir Ukrainas gadījumā, pati cietusi uzbrukumā un vēlas sevi aizstāvēt.

18:00. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vizītes Kijivā laikā trešdien ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski runājis par to, ka NATO ir jāizmanto Krievijas iekšējā nestabilitāte pēc algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā dumpja, lai alianses samitā Viļņā tuvinātu Ukrainu dalībai NATO.

17:10. Dažu ciemu atbrīvošana pēdējo nedēļu laikā nav galvenais notikums Kijivas ieplānotajā pretuzbrukumā, bet galvenās Ukrainas bruņoto spēku rezerves operācijā vēl nav iesaistītas, pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. "Kad tas notiks, jūs visi to redzēsiet. (..) Visi redzēs visu," intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja ministrs, reaģējot uz dažu mediju versijām par it kā lēno virzīšanos uz priekšu pa stipri nocietinātajām krievu pozīcijām. Ukrainas bruņoto spēku galvenās rezerves, arī vairums brigāžu, kas nesen apmācītas Rietumos un ir apgādātas ar NATO tankiem un bruņutehniku, vēl operācijā nav iesaistītas, skaidroja Rezņikovs.

16:36. Ķīnai var būt būtiska loma Krievijas agresijas apturēšanā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), kurš šodien tikās ar Ķīnas vēstnieku Latvijā Tanu Sungeņu.

16:07. Iepriekš neizziņotā vizītē trešdien, Ukrainas Konstitūcijas dienā, Kijivā ieradies Polijas prezidents Andžejs Duda. Polijas prezidents ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski runās par vairākiem jautājumiem, arī par situāciju frontē, Krievijas terorakta draudiem Zaporižjas atomelektrostacijā un gatavošanos NATO jūlija samitam, tviterī pavēstīja Polijas prezidenta kanceleja.

15:00. Kratīšanā Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" galvenajā mītnē Sanktpēterburgā atrastie dokumenti liecina, ka grupējums ir bijis saistīts ar informācijas uzbrukumu pret Lietuvu, trešdien paziņoja Lietuvas Valsts drošības departaments (SSD).

14:12. Otrdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā restorānam Doneckas apgabala Kramatorskā nogalināto skaits pieaudzis līdz desmit, paziņojusi Ukrainas policija. Starp nogalinātajiem ir trīs pusaudzes - viena 17 gadus veca meitene un divas 14 gadus vecas māsas. Savukārt ievainoto skaits palielinājies līdz 61. Cietušo vidū ir arī astoņus mēnešus vecs bērn

14:00. Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders vēlreiz aizstāvējis savu draudzīgo politiku pret Krieviju laikā, kad viņš ieņēma kanclera amatu. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pret Šrēderu vērsta kritika ir ievērojami pieņēmusies spēkā, bet viņš pretojies spiedienam norobežoties no Putina un Krievijas interesēm. Šrēders intervijā raidorganizācijai RTL sacīja, ka negatīvās ziņas par viņu nav tīkamas, bet nav arī sāpīgas, jo ir pārliecināts, ka viņa īstenotā politika pret Krieviju bija pareiza. Šrēders arī sacīja, ka nedomā norobežoties no Putina.

12.49. Ukrainas pagājušajā nedēļā veiktais raķešu trieciens tiltam, kas savieno Krimas pussalu un Hersonas apgabalu, apgrūtinājis Krievijai piegāžu veikšanu savai armijai frontes līnijās, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas trešdien publiskotajā izlūkošanas informācijas apkopojumā.

"Maršruta pagaidu slēgšanas dēļ Krievijas loģistikas konvojiem bija nepieciešams vismaz par 50% ilgāks laiks, lai sasniegtu fronti pa alternatīviem maršrutiem," tviterī paziņoja ministrija. Tā norādīja, ka Krievijas okupācijas iestādes uzbūvējušas pontontiltu 24 stundu laikā pēc uzbrukuma, kas notika pagājušās ceturtdienas rītā.

11.58. Ukrainas vajadzībām iepirktās divas pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS palaišanas iekārtas izmaksās 9,8 miljonus eiro, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

"Divas NASAMS vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas palaišanas iekārtas būs pilnībā gatavas, lai Ukrainas armija to iekļautu tās esošajās uguns kontroles vienībās, tādējādi papildinot un paplašinot operacionālās spējas pašlaik Ukrainā izmantotajām NASAMS sistēmām, kuras ziedoja Norvēģija un ASV," ministrs informēja vietnē "Facebook".

10.27. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā, kur tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un apmeklēs pasākumu par godu 27.gadadienai kopš Ukrainas Konstitūcijas pieņemšanas.

Abi prezidenti pārrunās pēc divām nedēļām Viļņā gaidāmā NATO samita darba kārtību, sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī Lietuvas un Eiropas Savienības atbalstu kara plosītajai valstij, informēja Lietuvas prezidenta preses dienestā.

10.08. Jaunākā informācija liecina, ka otrdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā restorānam Doneckas apgabala Kramatorskā nogalināto skaits pieaudzis līdz astoņiem. Savukārt ievainoto skaits palielinājies līdz 60.

09.30. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 227 100 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4036 tankus, 7847 bruņutransportierus, 4089 lielgabalus, 627 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 387 zenītartilērijas iekārtas, 314 lidmašīnas, 308 helikopterus, 3482 bezpilota lidaparātus, 1261 spārnoto raķeti, 6774 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 563 specializētās tehnikas vienības.

08.09. Otrdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā restorānam Doneckas apgabala Kramatorskā nogalināto skaits pieaudzis līdz astoņiem, šorīt paziņojis Ukrainas avārijas dienests. Starp nogalinātajiem ir trīs bērni. Savukārt ievainoto skaits palielinājies līdz 56

07.10. ASV otrdien noteica sankcijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina kontrolētiem zelta ieguves un tirdzniecības uzņēmumiem Centrālāfrikas Republikā.

04.50. NATO ir gatava aizstāvēties pret jebkādiem draudiem no Maskavas vai Minskas, otrdienas vakarā paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, komentējot algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina ierašanos Baltkrievijā.

Stoltenbergs sacīja, ka NATO nākammēnes Viļņā gaidāmajā samitā vienosies stiprināt savu aizsardzību, lai aizstāvētu visas dalībvalstis, jo īpaši tās, kas robežojas ar Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.

02.37. Otrdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā restorānam Doneckas apgabala Kramatorskā nogalināto skaits pieaudzis līdz četriem, paziņoja Ukrainas ģenerālprokuratūra. Starp nogalinātajiem ir 17 gadus veca meitene. Savukārt ievainoto skaits palielinājies līdz 42.

00.10. ASV Valsts departaments paziņojis, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai militāro palīdzību vēl 500 miljonu dolāru apjomā.

Šajā palīdzības paketē būs munīcija pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", bruņumašīnas "Bradley", pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger", atmīnēšanas ekipējums, kā arī nakts redzamības iekārtas.

Šī būs 41.palīdzības pakete, ko ASV piešķīrusi Kijivai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ASV kopumā Ukrainai kopš kara sākuma piegādājusi vai apsolījusi militāro palīdzību aptuveni 40,5 miljardu dolāru apmērā.