Aģentūra Fitch samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu, BNN informēja Finanšu ministrijā.

Aģentūra apstiprinājusi arī kredītreitingu ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas ieguldījumiem attiecīgi «BBB-» un «BBB», savukārt īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem – «F3». Valsts kopējais kredītreitings ir noteikts «BBB+».

«Diemžēl negatīvie notikumi eiro zonā ir ietekmējuši arī Latvijas izredzes paaugstināt kredītreitingu tuvākajā laikā. Taču ļoti būtiski, ka Latvijas kredītreitings tiek saglabāts investīciju kategorijas līmenī, ņemot vērā Latvijas paveikto, lai līdzsvarotu valsts ekonomiku,» pauž finanšu ministrs Andris Vilks.

Arī Fitch suverēnās grupas direktora vietnieks Mikele Napolitano norāda: «Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma samazinājums līdz stabilam atspoguļo ārējās izaugsmes un finanšu vides straujo pasliktināšanos, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eiro zonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs eksportu.»

Kredītreitinga novērtēšana ir daļa no plašāka Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstu situācijas pārskata. Fitch uzskata, ka šīs valstis ietekmē situācijas pasliktināšanās eiro zonā. Pamatojoties uz to, Fitch pauž viedokli, ka kredītreitinga paaugstināšanas iespēja nākamajos 12 mēnešos ir samazinājusies, un stabils nākotnes novērtējums labāk atspoguļo risku līdzsvaru. Iepriekš pozitīvs novērtējums tika piešķirts 2011. gada martā, kad situācija globālajā ekonomikā bija labvēlīgāka, un tas atspoguļoja Latvijas progresu, līdzsvarojot ekonomiku, tekošā konta deficīta strauju samazināšanos, lielu fiskālo konsolidāciju un finanšu sektora stabilizācijas pazīmes.

Decembrī aģentūra samazināja eiro zonas izaugsmes prognozes 2012. gadam līdz 0,4% no 0,8% 2011. gada oktobrī un 1,8% 2011. gada jūnijā. Ņemot vērā Latvijas atvērtību un tirdzniecības atkarību no ES (kopējais preču un pakalpojumu eksporta apjoms ir 60% no IKP, no kuriem 35% ir eksports uz eiro zonas valstīm), Fitch samazināja Latvijas nākotnes izaugsmes novērtējumu 2012. gadam līdz 2,5% no 3,3% septembrī.

Latvijas tirdzniecības struktūra ģeogrāfiskā ziņā ir dažādāka nekā citās CAE valstīs: 26% veido eksports uz Skandināvijas valstīm, Lielbritāniju un Vāciju, bet 14% uz NVS valstīm (tostarp Krieviju). Tomēr Fitch prognozē, ka arī šīs valstis ietekmēs situācijas pasliktināšanās eiro zonā 2012. gadā. Šobrīd Latvija ir daudz labākā pozīcijā ārējā pieprasījumā ziņā nekā 2008. gadā, jo ārējā nelīdzsvarotība ir ievērojami samazinājusies un ekonomiskā izaugsme ir daudz līdzsvarotāka.

Pēc trīs gadus ilgas aktīvas fiskālās konsolidācijas Fitch novērtē Latvijas 2011. gada fiskālo deficītu 4,5% apmērā no IKP, kas atbilst SVF-EK programmā noteiktajam. Latvija ir pierādījusi stingru politisku un sociālu apņemšanos veikt programmā noteiktos taupības pasākumus.

Fitch paziņojumā teikts, ka 2011. gada jūnijā Latvija emitēja 10 gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru apmērā ar fiksētā ienākuma likmi 5,25% gadā. Atgriešanās finanšu tirgos ir kā apstiprinājums valsts progresam fiskālās konsolidācijas un finanšu sektora stabilizācijas jomā.

Savukārt banku sektorā ir pastiprināti veicināta stabilitāte. Pēc aktīvu kvalitātes ievērojamas pasliktināšanās un lieliem zaudējumiem, finansēšanas dinamikas un kapitāla pietiekamības rādītāji ir uzlabojušies un aktīvu kvalitāte ir stabilizējusies.

Fitch paziņojumā arī teikts, ka makroekonomiskās un finanšu vides uzlabošanās Eiropā varētu ļaut uzlaboties valsti raksturojošiem faktoriem un tādējādi veicināt pozitīva kredītreitinga novērtējuma piešķiršanu. Ja 2012. gadā tiks panākts fiskālā deficīta mērķis 2,5%, tiks uzlabota banku aktīvu kvalitāte un ārējais parāds tiks vēl vairāk samazināts, kredītreitingu varētu uzlabot.

Pēc pēdējiem datiem arī Čehijai, Bulgārijai un Lietuvai nākotnes novērtējums noteikts no pozitīva uz stabilu.

Ekonomika

Kādēļ nepadzenam no mūsu tirgus nezināmas kvalitātes olu ražotājus no trešajām valstīm; vai arī Polija satraucas par ne pārāk gaidītajām olām no Ukrainas, kā palīdzēt Ukrainai ar tās eksportēto produkciju; cik vienoti esam nacionālā tirgus sargāšanā no aizrobežu intervencēm – sarunas turpinājums ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Svarīgākais