Valdības līmenī viens no būtiskākajiem jautājumiem būs ES budžets nākamajam plānošanas termiņam no 2014. līdz 2020. gadam. Aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas budžetā – tas būs kopdarbs, kurā jāiesaistās ne vien ministrijām, bet arī nevalstiskā sektora organizācijām. Tāpat valdībai ir kopīgi jāstrādā pie pārnozaru reformām, kuras tā apņēmusies veikt gan valdības deklarācijā, gan arī valdības rīcības plānā.
2012.gadu patlaban sagaidām nenoteiktības un vienlaikus arī cerību zīmē. Nenoteiktības par to, kas mūs sagaida, un ar cerībām, ka varbūt būs labāk nekā prognozējam un gaidām. Patlaban lielie nezināmie ir saistīti ar Eiropas Savienības (ES) un pasaules ekonomikas virzību, eirozonas nākotni un Latvijas spējām īstenot reformas, kas nepieciešamas ekonomikas turpmākai izaugsmei.
Konkrēti Ekonomikas ministrijas (EM) darbā 2012.gadam kā prioritāras jāmin piecas lietas. Pirmkārt, jau līdz janvāra beigām ir jāpanāk vienošanās ar Finanšu ministriju un partneriem par laika grafiku darbaspēka nodokļu samazināšanai trīs gadu periodā no 2013.gada, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai uzņēmēji veidotu jaunas darbavietas un turpinātu celt savu konkurētspēju.
Otrkārt, 2012.gadā jāizstrādā industriālās politikas konceptuālais ietvars, lai sekmētu ilgtspējīga biznesa attīstību Latvijā, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu, kā arī labāk apmaksātas darbavietas.
Treškārt, jāīsteno valsts uzņēmumu pārvaldības reforma, kas šajā procesā ieviesīs caurskatāmus un sabiedrībai saprotamus principus, kā arī nesīs potenciāli lielākus ienākumus valsts budžetā.
Ceturtkārt, EM turpinās darbu pie „Enerģētikas stratēģijas 2030” apspriedes, kas noteiks virzienus, kādā virzienā ilgtermiņā dosimies gan energoapgādes drošībā, konkurētspējā, energoefektivitātē un arī zaļās enerģijas lietošanā. Tāpat tiks izvērtēti un pārskatīti valsts atbalsta mehānismi enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem. Kā pēdējais, bet ne mazāk svarīgs prioritārais uzdevums 2012.gadam ir jāmin darbs pie izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanas, tostarp, arī Būvniecības likuma pieņemšanas Saeimā, kas paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu un radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu.