Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.
Kādreiz bija populārs izteikums, ka vēsture jāzina, lai izvairītos no kļūdām nākotnē. Parasti līdzīgas frāzes tiek uztvertas kā rudens lapu čaboņa – pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Taču tagad ar zināmu satraukumu jākonstatē: šī nākotne, par kuru mūs brīdināja vēsture, ir pienākusi. Tā klauvē pie mūsu māju durvīm.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien brīdinājis, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina "imperiālistiskais plāns neapstāsies ar Ukrainas iekarošanu, bet tas drīzāk būs tikai sākums".
Latvijas žurnālistu grupas lidojums uz Briseli, uz Eiroparlamentu, ļāva raisīties dažādām asociācijām. Turp lidojot, mūsu lidmašīna iekļuva samērā spēcīgas turbulences zonā, bet atpakaļceļā lidojums no Briseles lidostas tika aizkavēts, jo tur plosījās spēcīgs pērkona negaiss. Metaforiski šādā turbulences un negaisa zonā ir iegājusi arī pasaules politika.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja Eiropas sabiedrotos, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nedrīkst uzticēties, sakot, ka Krievijas līderis ir "plēsoņa, milzis cilvēkēdājs pie mūsu vārtiem".
360TV Ziņas piedāvā ekskluzīvu interviju ar ASV domnīcas “Atlantijas padome” Eirāzijas centra vadošo pētnieku, Krievijas analītiķi Braienu Vitmoru. Viņš ir arī Teksasas Universitātes docents, un viņa darbi tiek publicēti tādos ietekmīgos izdevumos kā “Washington Post” un “Newsweek”.
Ķelnes universitātes politikas pētnieks Klemens Fišers sarunā ar starptautisko ziņu aģentūru "Reuters" salīdzinājis Vladimira Putina lomu Aļaskas samitā ar krusttēva tēlu – viņš "sēž un ļauj visam notikt". Pēc Fišera domām, jau pirms tikšanās bija skaidrs, pie kā Tramps un Putins nonāks, pat ja oficiāli dokumenti netika parakstīti, vēsta 360TV Ziņas.
Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komiteja uzstāj, ka pirms sarunām par mieru Ukrainā ir jāiestājas bezierunu pamieram, aģentūru LETA informēja EP deputātes Sandras Kalnietes (JV) palīdze Elīna Bīviņa.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Izraēlas Valsts prezidentu Īzaku Hercogu (Isaac Herzog), kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā visu trīs Baltijas valstu apmeklējuma ietvaros. Sarunas laikā tika apspriesta abu valstu divpusējā sadarbība, situācija Tuvajos Austrumos un Krievijas agresija Ukrainā.
Rietumi joprojām nelabprāt atbalsta Kijivu. Pacifisms samijies ar emocionālu distancēšanos un pašapmierinātību. Eiropai beidzot jāapzinās, ka Ukrainā uz spēles likta tās nākotne.
Vienojoties ar ASV par tarifiem, Eiropa uz kādu laiku ir nopirkusi savu drošību, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P).
Krievija nākotnē varētu uzbrukt ne tikai vienai, bet pat vairākām NATO valstīm, tomēr šāds scenārijs nelīdzināsies pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, laikrakstam “Telegraph” sacīja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.
ASV cenšas ātri sagādāt Ukrainai ieročus saskaņā ar prezidenta Donalda Trampa plānu, kas paredz, ka par ieročiem maksās Eiropa, un apsver pārdot pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" no saviem krājumiem, ceturtdien paziņojis ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.