Medijs: NATO lēmumu krīze Putina hibrīdkara draudu priekšā
NATO Putina hibrīdkaram nav gatava: lēmumu pieņemšanas procedūra traucē vienotai un ātrai rīcībai
“Politico”: NATO struktūra kļuvusi par alianses “Ahilleja papēdi”
NATO nonākusi situācijā, kad tās lielākā ievainojamība ir pašas organizācijas birokrātiskā struktūra. Alianse, kas izveidota kolektīvai reaģēšanai, tagad atgādina birokrātisku mašīnu, kur katram lēmumam ir nepieciešami desmitiem saskaņojumu, raksta “Politico”. Izdevums 15. oktobra publikācijā “NATO agonizes over leaky air defenses while Russian threat grows” pievērš uzmanību "sadrumstalotai NATO pretgaisa aizsardzības sistēmai", taču problēma ir citur: alianse nespēj rīkoties vienoti, kad draudi kļūst momentāli. Jo Briselē diskusijas notiek ne tik daudz par jaunām aizsardzības tehnoloģijām, cik komandvadības kompetencēm un robežām. NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieka Eiropā, ASV ģenerāļa Aleksa Grinkeviča lēmumus ierobežo alianses dalībvalstu atrunas: katra saglabā veto tiesības savu spēku izmantošanai. Situācija ir paradoksāla: globālās drošības un aizsardzības garants būtībā nespēj reaģēt ātri.
Militārais žurnālists: NATO Putina hibrīdkaram nav gatava
Izraēlas žurnālists Sergejs Auslenders Telegram kanālam “Можем объяснить” izklāstīja savu viedokli par to, kāpēc NATO valstis nav gatavas Putina hibrīdkaram un ir apjukušas - nesaprot, kā uzvesties un vai vispār reaģēt uz Krievijas agresijas izpausmēm, un kāpēc Eiropā valda "letarģija un bezpalīdzība."
Auslenders: “Alianses dalībvalstis varētu atbildēt ar droniem, bet varbūt tieši to Maskava arī sagaida - atbildes eskalāciju? Bet izrādījies, ka NATO nemaz nebija šādai eskalācijai gatava. Un tieši tāds ir Kremļa provokāciju un hibrīdās taktikas mērķis. Eiropiešiem, tāpat kā mums visiem, piemīt bināra uztvere: vai nu miers, vai karš. Droni lidostu tuvumā netiek uztverti kā kara drauds. Bet gaisa satiksmes traucējumi un bezpilota lidaparātu medības - tie ir miljoniem vērti zaudējumi.
"Bet kas notiks rīt, ja kiberuzbrukums paralizēs, piemēram, Kopenhāgenas metro vai sabojās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un pilsēta paliks bez ūdens?
Tās visas ir hibrīdkara izpausmes - nevis karš tradicionālā izpratnē, - bet gan pastāvīgs spiediens.
Visu nosaka birokrātija
“Pastāv tāds jēdziens kā "eskalācija deeskalācijai", kad jūs strauji paaugstināt likmes, lai vēlāk sarunās varētu panākt pretinieka piekāpšanos. Putins visā NATO austrumu flangā panācis pastāvīgu spriedzi, lai vēlāk pret kaut ko iemainītu: apturētu vai krasi samazinātu sabiedroto palīdzību Ukrainai vai pārtrauktu palaist dronus. Kas traucē Eiropai sevi aizstāvēt? ES valstis varētu mācīties no Ukrainas pieredzes, bet šķiet, ka visu nosaka bailīgā birokrātija, kas nevēlas palielināt militāros budžetus. Pēc PSRS sabrukuma visas Eiropas valstis strauji samazināja militāros izdevumus. Kur tagad meklēs naudu? Turklāt daudzus gadus Eiropa bija Amerikas paspārnē - kamēr pirka Krievijas naftu un gāzi, ASV to aizsargāja. Tagad ar briesmīgi lielu pretestību un ļoti lēnām sākās kustība”, komentēja Auslenders.
Traucē lēmumu pieņemšanas procedūra
“Politico”: Retorikas aizsegā par "draudiem no Austrumiem" notiek cīņa par centralizāciju un varas pārdali alianses ietvaros. NATO arvien vairāk paļaujas digitālās pārvaldības modelim, kurā galvenā loma atvēlēta algoritmiem un mākslīgā intelekta sistēmām. "Vairāku līmeņu sensoru tīkla" izveide nav tikai pasākums aizsardzības modernizācijai - tas ir arī lēmumu pieņemšanas automatizācijas rīks. Kad reaģēšana tiek uzticēta programmatūrai, zūd politiskās kontroles jēga. Ātrums aizstāj saprātu, militārā loģika stājas demokrātisko lēmumu pieņemšanas loģikas vietā.
Eiropa saskaras ar izvēli, ko tā pilnībā vēl nav aptvērusi: vai nu saglabāt līdzsvaru starp drošību un politisko atbildību, vai ļaut sistēmai darboties bez cilvēku iejaukšanās. Bailes no Krievijas draudiem ir tikai ārējs impulss. Īstā transformācija notiek iekšēji - kur demokrātija dod ceļu algoritmiem. Un, ja iepriekš kari nereti sākās diplomātijas lēnīguma dēļ, tagad tie var sākties diplomātijas trūkuma dēļ.
