EP pirms Aļaskas tikšanās brīdina: nedrīkst atalgot Krieviju par karu Ukrainā!

© Gints Ivuškāns/f64

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komiteja uzstāj, ka pirms sarunām par mieru Ukrainā ir jāiestājas bezierunu pamieram, aģentūru LETA informēja EP deputātes Sandras Kalnietes (JV) palīdze Elīna Bīviņa.

Ņemot vērā plānoto ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos, EP komiteja atzinīgi vērtē centienus panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, kas būtu stingri balstīts starptautiskajās tiesībās, ANO statūtu principos un nodrošina par kara noziegumiem atbildīgo personu saukšanu pie atbildības.

Ievērojot šo, par mieru Ukrainā nevar vienoties bez Ukrainas demokrātiski ievēlētās vadības pilnvērtīgas līdzdalības un Ukrainas tautas atbalsta, un jebkurš mierizlīgums, kas atstāj novārtā Ukrainas gribu vai grauj tās likumīgās tiesības, nebūs ne taisnīgs, ne dzīvotspējīgs, uzsvērts kopīgā paziņojumā, kuru EP Ārlietu komitejas vārdā parakstījuši septiņi ārlietu jomas deputāti, to vidū komitejas vadītājs Deivids Makalisters un Kalniete, kura ir parlamenta galvenā ziņotāja Krievijas jautājumos.

"Mēs uzsveram, ka jebkura vienošanās par Krievijas diktētiem noteikumiem vai vienošanās, kas atalgotu tās agresijas karu pret Ukrainu, nopietni apdraudētu Eiropas kontinenta drošību. Tāpēc ir sevišķi būtiski, lai ES, tās dalībvalstis un visi līdzīgi domājošie partneri un sabiedrotie turpinātu atbalstīt Ukrainu pēc iespējas spēcīgākās pozīcijās, nolūkā aizstāvēt tās suverenitāti un teritoriālo integritāti," teikts EP deputātu paziņojumā.

Deputāti dokumentā atgādina, ka suverenitātes un teritoriālās integritātes principi ir stabilitātes stūrakmens Eiropā un pasaulē. "Agresiju nekad nedrīkst apbalvot vai atzīt - ne Ukrainā, ne citur. Ja Krievijai izdosies ar varu mainīt Ukrainas robežas, nevienas valsts robežas nebūs drošībā," norāda deputāti.

Paziņojumā uzsvērts, ka pirms miera sarunām ir jāiestājas bezierunu pamieram. "Mēs ar lielu piesardzību raugāmies uz neviennozīmīgo pieeju sarunām un pēdējos mēnešos Krievijas līderu izteiktajiem nenopietnajiem priekšlikumiem, kas atklāj viņu nodomu paildzināt karu visā Ukrainas teritorijā tik ilgi, cik viņi to vēlas un cik viņiem tas tiek atļauts," rakstīts paziņojumā.

Paziņojuma autori aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis saglabāt vienotu un stabilu politisko, ekonomisko, militāro un humanitāro atbalstu Ukrainai līdz tiks nodrošināts visaptverošs, taisnīgs un ilgstošs miers saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un Ukrainas tautas gribu.

Savukārt bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons intervijā LTV "Rīta panorāmai" sprieda, ka nav nekādu pazīmju, ka gaidāmā Trampa un Putina tikšanās varētu būt kaut kas pozitīvs, jo Putinam izdevies ļoti manipulēt ar ASV, un no sākotnējā uguns pārtraukšanas mērķa sarunas ir pārvirzījušās uz kaut kādiem miera noteikumiem.

Aļaskas tikšanās, kā tā pašlaik tiek organizēta, esot ļoti liela pretimnākšana Putinam, jo viņš faktiski tiek izvests ārā no izolācijas, kas bija visus kara gadus, vērtēja Garisons, kurš līdzīgi kā EP deputāti sprieda, ka piekāpšanās Putinam agri vai vēlu nozīmētu lielāku karu Eiropā.

Kalniete darbojas EP Ārlietu komitejā, kurā iecelta par galveno ziņotāju Krievijas jautājumos, kā arī Starptautiskās Tirdzniecības komitejā un Kultūras un izglītības komitejā kā aizstājēja. Savukārt jaunajā Eiropas Parlamenta īpašajā komitejā sabiedrības noturības veidošanai hibrīdkara apstākļos Kalniete apstiprināta par komitejas priekšsēdētāja vietnieci.

Latvijā

Vairāk nekā 30 reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) otrdien aicina valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu, novēroja aģentūra LETA.

Svarīgākais