ASV samazinās militāro palīdzību Latvijas armijai
ASV samazina aizsardzības palīdzības programmas Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju.
Amerikas Savienotās Valstis pakāpeniski sāk samazināt drošības palīdzības programmas Austrumeiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju, ziņo laikraksts “Financial Times” (FT), atsaucoties uz informētiem avotiem. Saskaņā ar publikācijā sniegto informāciju, pagājušajā nedēļā Pentagona pārstāvji informēja Eiropas diplomātus, ka Vašingtona vairs nefinansēs armiju militārās apmācības un apgādes projektus reģionā. Šis lēmums ietekmēs valstis, kuras, kā raksta FT,
"atrodas frontes priekšējās līnijās jebkura potenciāla konflikta ar Krieviju gadījumā".
Finansējums varētu tikt samazināts par "simtiem miljonu dolāru". Tomēr jau piešķirtais finansējums būs pieejams līdz 2026. gada septembrim. No 2018. līdz 2022. gadam militārās palīdzības programmām Eiropā tika piešķirti 1,6 miljardi ASV dolāru - aptuveni 29% no Vašingtonas kopējiem ārvalstu aizsardzības palīdzības izdevumiem šajā periodā. Galvenie palīdzības saņēmēji bija Igaunija, Latvija un Lietuva, precizēja FT, atsaucoties uz ASV federālās valdības sniegto informāciju.
Lēmuma detaļas un nianses
ASV aizsardzības departamenta lēmumu skarbi un bez aplinkiem komentē "Telegram" kanāls “Быть Или”: “Tas izklausās biedējoši, bet, pirms ko secināt, jāpievēršas Pentagona lēmuma detaļām un niansēm. Finansējums tiks samazināts divām programmām: tā sauktā 333. sadaļa (“Section 333”) un Baltijas drošības iniciatīva (“Baltic Security Initiative”, BSI). Pirmā programma jau ir samazināta, otrā joprojām - zem jautājuma zīmes. “333. sadaļa” ir programma Austrumeiropas armiju apmācībai un apgādei, kas robežojas ar Krieviju. Līdzekļus saskaņā ar šo programmu galvenokārt saņēma Latvija, Lietuva un Igaunija. Laikā no 2018. līdz 2022. gadam šai programmai tika piešķirti 1,6 miljardi ASV dolāru (tas ir, 400 miljoni ASV dolāru gadā). Finansējums tiks samazināts nedaudz vairāk par 1 miljardu ASV dolāru.
Par detaļām
BSI ir vēl viena programma, lai palielinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku kaujas gatavību - šai programmai pēdējā gada laikā vēl prezidenta Baidena laikā tika piešķirti 288 miljoni dolāru. Visvairāk eiropiešus šokējis veids, kādā viņi tika informēti par atbalsta programmas samazinājumiem: pagājušajā nedēļā Pentagons vienkārši sapulcināja duci Eiropas valstu vēstnieku un informēja viņus, ka vairs nefinansēs programmas to armiju apmācībai un apgādei, kas potenciāla konflikta ar Krieviju gadījumā nonāktu frontes priekšējās līnijās. Starp uzaicinātajiem vēstniekiem bija valstu pārstāvji, kuras nemaz nebija saņēmušas finansējumu šo programmu ietvaros. Pentagons arī neinformēja par precīzu samazinājumu apmēru. Eiropieši bija patiesi šokēti par šādu komunikāciju - viņi joprojām cenšas iegūt no Vašingtonas skaidrojumus un detalizētāku informāciju.
Tas ir tipiskais Trampa-Hegseta Pentagons: “Mēs pasauksim visus, pateiksim, ka viss ir nogriezts, un tad ļausim viņiem pašiem izdomāt, kurš, ko un cik saņem.” Šīs iniciatīvas "arhitekts" ir ASV aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Elbridžs Kolbijs - kas gan cits, - viņš vēlas koncentrēt Pentagona resursus Ķīnas ierobežošanai - un tāpēc Baltijas valstis ir “jāpamet zem tanka”, kā viņš iepriekš to mēģināja izdarīt ar Ukrainu, pārtraucot palīdzību jūlija sākumā.
Par niansēm
1. “333. sadaļa” ir spēkā līdz 2026. gada septembrim. Proti, Baltijas valstis saskaņā ar to saņems līdzekļus vēl gadu. Tuvojas ASV Kongresa vēlēšanas, kurās demokrātiem ir visas iespējas pārņemt Pārstāvju palātu - nav jau gluži tā, ka uz vajadzētu paļauties, - tas tikai informācijai.
2. Pagaidām nav zināms, vai ASV finansējuma samazinājums nozīmē, ka šīs programmas tiks likvidētas kā tādas. Viens no FT intervētajiem ierēdņiem uzskata, ka ASV vienkārši vēlas, lai eiropieši maksātu par tām paši.
3. Neviens nav atcēlis programmas par smagā bruņojuma piegādi Eiropas valstīm - iznīcinātājiem, kuģiem, tankiem - tas viss joprojām ir spēkā saskaņā ar FMF (“foreign military financing”- red.) programmu.
Protams, šādu programmu atcelšana laikā, kad jaunā valstu Ass (Pekina-Maskava-Phenjana-Teherāna) rīko savu lielāko parādi, ir pilnīga cūcība un slikts signāls. Bet svarīgākais tomēr ir tas, ka ASV neatsakās šīs programmas turpināt - kaut vai par Eiropas naudu. Mēs jau sen esam sapratuši, ka Trampa vadībā Amerika neko par velti nedarīs, pat ja runa ir par izdzīvošanu.”
