Latvijas ministrs brīdina par Krievijas tankkuģu apdraudējumu

© Ekrānšāviņš

Putina "ēnu flote" pieķerta naftas piesārņojumā - tankkuģi izgāž naftu Baltijas jūrā

Par spīti sankcijām un aizliegumiem apkalpot Krievijas "ēnu flotes" tankkuģus, vismaz pieci šādi kuģi, sankcijas apejot, gada laikā ir atstājuši pēdas ar naftas noplūdēm Eiropas krastu tuvumā, ziņo “Politico”, atsaucoties uz žurnālistu grupas “SourceMaterial” izmeklēšanu. Piesārņojuma brīdī divi no tiem jau bijuši pakļauti Lielbritānijas sankcijām.

Latvijas enerģētikas ministrs Kaspars Melnis situāciju raksturoja kā

"milzīgu problēmu" un brīdināja, ka Eiropai "brīnumainā kārtā izdodas izvairīties no ekoloģiskās katastrofas.

"Ēnu flote ir Putina izmisīgs un bīstams mēģinājums saglabāt naftas eksporta ieņēmumus, piesārņojot jūras," paziņoja kāds Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Pēc viņa teiktā, Krievija izmanto kuģus, kas

"ignorē elementārus drošības standartus un pakļauj Eiropu liela mēroga vides katastrofu riskam.

Britu žurnāla “The Spectator” politiskais apskatnieks Ouens Metjūss: "Runājot par "ēnu floti", šis draudīgais termins patiesībā attiecas uz naftas tankkuģiem, reģistrētiem jurisdikcijās ar nepietiekamu tiesisko regulējumu, kas nav apdrošināti Londonā - tiem ir Krievijas, Indijas vai Ķīnas apdrošinātāju izdotas polises. Daudzi kuģi ir tik veci, ka neatbilst kuģošanas noteikumu prasībām, kaut gan, lai tie būtu apdrošināti un varētu piestāt jebkurā lielā naftas terminālī, pārvadājot desmitiem miljonu dolāru vērtas kravas, tiem jābūt tehniskā kārtībā un atbilstoši sertificētiem.

Vairāki simti šādu kuģu pašlaik ir aplikti ar ASV un Apvienotās Karalistes sankcijām, kas automātiski nozīmē, ka tiem ir liegts ienākt Lielbritānijas, Amerikas un Eiropas ostās.Taču atklātā jūra ir samērā “nelikumīga vieta”, kur svarīgākais ir jūras tiesību princips par brīvu pārvietošanos starptautiskajos ūdeņos, ieskaitot Dānijas jūras šaurumus un Somu līci Baltijas jūrā, kas ir lielākie Krievijas jūras naftas eksporta transporta koridori.

Piekrastes valstis dažādu tehnisku iemeslu dēļ kuģošanu uz laiku var apturēt, piemēram, veicot vides un tehniskās pārbaudes. Taču jebkura rīcība, kas starptautiskajos ūdeņos kuģošanu aptur pilnībā, ir blokāde, ko Apvienoto Nāciju Organizācija ir skaidri definējusi kā kara pasludināšanas aktu”.