Staķis: Eiropa 'nopērk' drošību ar tarifiem
Vienojoties ar ASV par tarifiem, Eiropa uz kādu laiku ir nopirkusi savu drošību, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P).
Jau rakstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.
Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Patlaban ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.
Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka ES manevra iespējas pret ASV joprojām ir ierobežotas, jo Eiropai ir svarīgas ASV drošības garantijas, militārā klātbūtne Eiropā un arī ASV militārās tehnoloģijas. Viņaprāt, ir grūti iedomāties, ka šajās sarunās puses nepārrunāja aizsardzības jautājumus.
"Tāpēc likumsakarīgi, ka ES piekāpās. Sarunu iznākums vēlreiz parāda, cik svarīgi ir attīstīt Eiropas aizsardzības industriju un stiprināt bloka dalībvalstu armijas," sacīja Staķis.
Runājot par ASV un ES vienošanos, Staķa ieskatā vienīgais pozitīvais esot tas, ka ir novērsts plašs tarifu karš un radīti skaidri spēles noteikumi. Viņš arī norādīja, ka ar vienošanos nekas vēl nebeidzas, jo par atsevišķām preču grupām un tām piemērojamiem tarifiem sarunas vēl turpināsies.
Taujāts, vai panāktā vienošanās paver Eiropai iespējas sarunās ar ASV aktualizēt arī citus tai svarīgus jautājumus, politiķis norādīja, ka ir panākts miers un tieši miera laikā notiek sarunas. EP deputāts uzsvēra, ka Trampam ir svarīga politiskā uzvara, ko ASV prezidents ir panācis, un, iespējams, viņa uzmanība būs pievērsta citiem jautājumiem, līdz ar to Eiropa var sākt diplomātiskā līmenī panākt vienošanos par pārējo.
Staķis klāstīja, ka ir interesanti salīdzināt arī Baltā nama un EK paziņojumus, kuros ir manāmas atšķirības. Tas rada jautājumu, kura puse vēlamo uzdod par esošo. EP deputāts minēja piemēru - ES apgalvo, ka nākamo četru gadu laikā tā investēs ASV ekonomikā 600 miljardus dolāru (558,7 miljardi eiro). Viņš skaidroja, ka jau patlaban ES investē ASV ekonomikā ap 100 miljardiem dolāru (93,1 miljardi eiro) gadā, taču blokam nav instrumentu, kā likt privātām kompānijām investēt vairāk ASV.
Staķis atzīmēja, ka ASV patlaban apgalvo, ka ES lielos apjomos iepirks ASV militāro ekipējumu, savukārt EK paziņojumā par to netiek runāts. EP deputāts norādīja, ka ES nākamo gadu laikā ir apņēmusies investēt vairāk drošībā un to nevarēs izdarīt bez ASV militārās industrijas, vienlaikus ES ir paziņojusi arī par savu virzību uz stratēģisko neatkarību un dos priekšroku bloka militārajai industrijai.
"Eiropai labā ziņa ir tā, ka vairs nav pacelts kara cirvis. (..) Taču skaidrs, ka tarifi ietekmēs ES ekonomiku negatīvi. Tāpat tarifi būs nodoklis ASV iedzīvotājiem. Šajā situācijā vienīgais ieguvējs būs ASV budžets," sacīja Staķis.
Viņš rezumēja, ka tas ietekmēs gan ES, gan ASV. EP deputāts uzsvēra, ka tarifi ir nodoklis patērētājiem, kas padarīs Eiropas produktus ASV dārgākus, ietekmēs pirktspēju, taču Staķis nedomā, ka tas būs kaut kas traģisks ES, jo bloka ekonomika ir pietiekami liela un noturīga, lai tiktu ar to galā.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka 15% tarifs tiks noteikts arī automobiļu eksportam uz ASV. Patlaban automobiļu eksportam no ES ir spēkā 25% tarifs. Spēkā paliks 50% tarifs tērauda un alumīnija eksportam uz ASV
Šī vienošanās neattiecas uz farmācijas rūpniecības produkciju. Tramps ir iecerējis ārvalstu farmācijas uzņēmumiem dot laiku ražošanas pārcelšanai uz ASV, bet pēc tam noteikt farmācijas produktiem ļoti augstu ievedmuitu, kas varētu sasniegt 200%.
Paredzēts, ka virkne stratēģisko preču tiks abpusēji atbrīvotas no muitas tarifiem. To vidū ir lidmašīnas, atsevišķas ķimikālijas, ar pusvadītājiem saistītais aprīkojums, atsevišķas lauksaimniecības preces un kritiski svarīgie izejmateriāli.
Tramps piebilda, ka ES apņēmusies investēt Savienotajās Valstīs papildu 600 miljardus dolāru, kā arī iegādāties no ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru.
Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm.
