ēdiens

Par labu veselību jārūpējas kopš mazotnes: lai cilvēks justos labi un būtu vesels, liela nozīme ir bērnībā izveidotajiem ēšanas paradumiem. Ja kopš pirmajām dzīves dienām neuzņemam visas vajadzīgās uzturvielas pietiekamā daudzumā, tas var nelabvēlīgi ietekmēt kaulu, muskuļu un pārējā organisma pareizu attīstību. Viens no elementiem, kura deficīts bērnu organismā vērojams visbiežāk, ir dzelzs. Aptamil3 veiktā vecāku aptauja* par 1–3 gadus vecu bērnu uztura paradumiem liecina – gandrīz ceturtā daļa jeb 23% vecāku Latvijā uzskata, ka tik mazam bērnam nepieciešams tāds pats dzelzs daudzums kā pieaugušajam. Kādēļ šāds vecāku uzskats var bērnam radīt nopietnas veselības problēmas, skaidro Anna Birka, ārste pediatre ar 38 gadu stāžu, kampaņas “Mazais nav lielais” eksperte.

Kurš gan nav baudījis gardu, mājās gatavotu maltīti kopā ar saviem tuvajiem? Tikko pagatavota ēdiena smarža ne tikai ir patīkama un rosina apetīti, bet arī asociējas ar mājām. Ikdienas steigā izvēlamies ieturēt maltīti ārpus mājām, taču ir vairāki iemesli, kāpēc vajadzētu gatavot maltīti mājās un baudīt to kopā ar saviem tuvajiem. Par ģimenes kopīgajiem brīžiem maltītes sagatavošanā un to, kāda nozīme ir virtuvei kā telpai mājās stāsta arī mamma, blogere, stiliste un modes māksliniece Indra Salceviča.

Lai arī Visu Svēto dienas priekšvakars jeb tā sauktais Halovīns daudzos vēl arvien izraisa pretrunīgas emocijas, veikalu tīkla ELVI pārdošanas dati gadu no gada nemainīgi apstiprina - šo dienu Latvijā tomēr svin, un vismaz bērni tajā tiek lutināti ar dažādiem saldumiem un citiem piemērotiem našķiem vai nelielām rotaļlietām. Lai Halovīna svinētājus šogad izdotos pārsteigt ar kādu netipiskāku kārumu, pavāre un uztura speciāliste Jevgēnija Jansone piedāvā divas radošas receptes mazliet šausminošiem Visu Svēto dienas priekšvakara saldumiem!

Atzīt vai neatzīt Halovīnu, kas nav mūsu tautas tradīcija – par to lai spriež katrs pats. Vecāko paaudzi tas varbūt neaizrauj, bet redzot, kā bērni un mazbērni ar prieku nododas Halovīna izdarībām, pārģērbjas, radot dažādus baisus tēlus, darina ķirbju gaismekļus un dodas pie kaimiņiem lūgt saldumus, patiešām var pārņemt vēlme kaut nedaudz ļauties šai noskaņai. Halovīna svētkos labi iederas arī dažādi interesanti un ātri pagatavojami ēdieni.

Cilvēks, kurš iecerējis padarīt savus uztura paradumus veselīgākus, vēlas noskaidrot ne vien to, ko un cik, bet arī – kad vislabāk ēst. Būtu jau lieliski, ja varētu saņemt vienu standarta priekšrakstu, kas derētu visiem, – brokastis tikos, pusdienas tikos, vakariņas atkal tikos un tikos.

Lai gan šogad rudens ir siltāks kā ierasts, nelūgtie viesi – vīrusi tepat vien ir. Ja nevēlies, lai tie tevi pārsteidz nesagatavotu, jau laikus ir jānodrošinās, uzturā pastiprināti iekļaujot produktus, kas organismu aizsargā no dažādām saslimšanām.

Interesi par speltas jeb plēkšņu kviešiem jau zaudējuši dedzīgākie virtuves modes sekotāji, varētu sacīt – līdzskrējēji, kuri domā: ja jau kādu produktu var atrast lielveikalā, tas vairs nav pēdējais modes kliedziens un tātad – nekas ekskluzīvs. Konservatīvākie ēdāji savukārt par jauninājumiem negrib ne dzirdēt, jo viņu skatījumā labs ir tikai tas, ko lika galdā vecmāmiņa. Taču vairākums cilvēku iet vidusceļu, speciāli nemeklē mazpazīstamus produktus, bet, ja gadās tāda iespēja, labprāt nomēģina.

Reizēm pietiek ievērot dažus pavisam vienkāršus padomus, lai padarītu savus ēdienu gatavošanas paradumus veselīgākus. Tos apkopojusi bezpeļņas organizācija Consumer Reports.

Straujiem soļiem tuvojas laiks, kad cilvēki no teju visām Latvijas malām dosies vērot zelta rudeni Siguldā. Kamēr vieni skaisto dabas skatu vērošanu, iespējams, apvienos ar aktīvo atpūtu, tikmēr citi, iespējams, laiskās atpūtas laikā vēlēsies nobaudīt siltu tējas vai kafijas malku. Portāls apkopojis informāciju par to, kur tas Siguldā iespējams nobaudīt ne vien siltos dzērienus, bet arī gardu maltīti.

Proteīniem bagāti ēdieni ir lieliski, lai uzturētu ķermenī enerģiju un veidotu muskuļus. Tas atjauno audus un dedzina taukus, kas arī ir iemesls, kādēļ sportisti un sporta zāles entuziasti to pievieno savai ēdienkartei.

«Ābolu rauša recepte, ko savulaik aizguvu kādā kulinārijas vietnē internetā, īstenojama bez piepūles, bet iznākums lielisks. Ideāla recepte svētdienas rītam – kamēr ģimene berzē no acīm miegu, rausis no cepeškrāsns jau smaržīgi aicina pasteidzināt mošanos,» saka rakstniece, dramaturģe, žurnāliste un pavārgrāmatu Nepareizais ķēkis un Pīrādziņ, atvaino! autore Monika Zīle.

Kā orientēties veikalu piedāvājumā un atrast veselīgākos risinājumus? Uztura speciāliste un Rimi Gardēde Olga Ļubina sniedz ieteikumus produktu izvēlē, bet šefpavārs un Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis ir sagatavojis vienkāršas receptes, kā vērtīgos produktus likt lietā.

Alkoholu var baudīt ne tikai dzērienu un kokteiļu veidā, bet arī kā nozīmīgu kulinārās mākslas sastāvdaļu.

Marinēti un sālīti produkti, bulciņas un saldināti dzērieni, pusfabrikāti, našķi starp ēdienreizēm - šie ir visnotaļ ierasti pieaugušo ēšanas paradumi. Lielākoties tos nosaka dzīvesveids un dienas režīms, kas nereti par galveno produkta izvēles kritēriju liek izvēlēties to, cik ātri un vienkārši produkts ir pagatavojams. Tomēr pētījumi rāda, ka pieaugušie mēdz aizmirst - mazais nav lielais - un tādu pašu pārtiku piedāvā arī saviem bērniem. Vairāk nekā puse vecāku savu mazo sāk ēdināt kā lielo jau gada vecumā. Lai gan, sasniedzot vienu gadu, bērns drīkst ēst visu grupu produktus, pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (98%) kopumā uzturā lieto graudaugus un to produktus, taču būtiski atšķiras graudaugu lietošanas paradumi starp dažādām vecuma grupām – tā noskaidrots „Maxima mazumtirdzniecības kompass” veiktajā aptaujā.

Latvijā šobrīd tik populārās Zviedrijas tradicionālās gaļas bumbiņas būtībā ir līdzīgas pie mums zināmajām kotletēm un tefteļiem, jo arī gatavotas no maltās gaļas, stāsta AS Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa. Zviedrijā viens no tradicionālajiem un zviedru virtuvēs bieži gatavotajiem ēdieniem ir gaļas bumbiņas (köttbullar), kas visbiežāk tiek ceptas uz pannas vai cepeškrāsnī un pasniegtas ar kartupeļu biezputru un brūkleņu mērci. Tās gatavo arī kā uzkodas.

Drīzumā pašmāju gardēžiem būs iespēja veikalos iegādāties neparasta izskata un garšas čipsus. Tie nebūs ierasti dzelteni un balti, bet gan zili un sarkani. "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" zīmols “Ādažu Čipsi” pirmais Baltijā sāk krāsaino kartupeļu čipsu ražošanu no Latvijā audzētiem sarkanajiem un zilajiem kartupeļiem.

Kāds vācu triatlonists pagājušajā nedēļas nogalē vienā ēdienreizē apēdis aptuveni 100 šķīvjus ar suši, tāpēc viņam turpmāk aizliegts ierasties restorānā, kurā ir atļauts ēst tik daudz, cik vari apēst.

Uzlabojoties sabiedrības zināšanām par veselīgu uzturu, mainās arī pārtikas produktu izvēles kritēriji un iepirkšanās paradumi, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvija”. Pēdējo trīs gadu laikā vērojama nemainīga tendence izvēlēties produktus ar veselībai labvēlīgām sastāvdaļām, taču, salīdzinot ar 2015. gadu, būtiski pieaugusi produkta izcelsmes valsts nozīme – ja 2015. gadā produkta izcelsme bija svarīga 16% cilvēku, tad šobrīd tā būtiska 58% Latvijas iedzīvotāju.