Pirmdien, 13.jūnijā, Kuldīgā notiks apaļā galda diskusija par demogrāfiju „Vai nācijas pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta: jautājumi, viedokļi, risinājumi”, kurā piedalīsies Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Šķēle un Kurzemes reģiona eksperti.
Latvijā 2060.gadā dzīvos 1,672 miljoni cilvēku - par 26% mazāk nekā šā gada sākumā, un mūsu valsts iedzīvotāju skaita samazinājums būs otrs lielākais Eiropas Savienībā (ES), liecina trešdien publiskotās ES statistikas biroja "Eurostat" prognozes.
Šodien, 3. jūnijā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika pirmā Demogrāfisko lietu padomes sēde, kurā premjers norādīja, ka nepieciešams nekavējoties uzsākt demogrāfijas jautājumu risināšanu, tajā iesaistot arī nevalstiskās organizācijas un citus ekspertus.
Eksperti pagaidām atturīgi izsakās par Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijas deputātu iniciatīvu sākt diskusiju par vēlēšanu tiesību došanu bērniem.
“Lai arī skeptiķi norādīs, ka bagātākās valstīs ir zemāka dzimstība, Latvijā nepārprotami ir redzama saikne starp iekšzemes kopproduktu un dzimstību,” tā šodien Cēsīs notikušajā apaļā galda diskusijā “Vai nācijas pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta: jautājumi, viedokļi, risnājumi?” uzsvēra Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Šķēle (TP).
Baltijas Asamblejas (BA) diskusijā Saeimā 20.maijā Baltijas valstu parlamentu deputāti kopīgi ar ekspertiem un pētniekiem vērtēs demogrāfiskās situācijas ietekmes sociālekonomiskos aspektus uz Baltijas reģiona valstu attīstību, kā arī meklēs risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
2011. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 230 tūkstoši cilvēku jeb par 18,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2010. gadā bija 0,83 % salīdzinājumā ar 0,57 % 2009. gadā.
Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia maijā veica pētījumu, kurā Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji tika lūgti novērtēt, vai valdībai izdosies panākt kādus uzlabojumus demogrāfijas jomā Latvijā.
Pagaidām Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijā nav izskanējuši reāli risinājumi zemās dzimstības problēmu risināšanai, aģentūrai BNS viedokli pauda demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš jau vairākkārt ticies ar deputātiem.
Neauglības ārstēšana, abortu skaita samazināšana, mirstības samazināšana jaunu cilvēku vidū – tie ir tikai daži no virzieniem, kurus iecerējuši pētīt Saeimas deputāti, lai Latvijā palielinātu dzimstību.
Tā saucamo māmiņu algu griestu atcelšana varētu nesasniegt mērķi un Latvijā būtiski nepalielināt dzimstību, jo griestu atcelšana skar tikai nelielu daļu sabiedrības, aģentūrai BNS norādīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.
Demogrāfijas politika valdībā un Saeimā pacelta vēl nebijuši augstā politiskā līmenī. Institucionāli. Vai demogrāfiju veicinoša politika tiks īstenota arī reāli un tai būs kādi taustāmi rezultāti?
Eiropā krīze uz dzimstību nav atstājusi lielu iespaidu, izņemot Latviju, kur valsts ekonomisko problēmu dēļ dzimst arvien mazāk un mazāk bērnu, Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijas sēdē atzina demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs Ilmārs Mežs.
Pēdējos gados neredzēta atsaucība demogrāfijas jautājumu risināšanai redzama varas gaiteņos – demogrāfijas problēmas apspriež dažādās Saeimas komisijās, speciālu – Demogrāfijas apakškomisiju – nodibinājuši opozīcijas deputāti ar Andri Šķēli (PLL) priekšgalā, bet valdībā pēc ilgāka pārtraukuma reanimēta Demogrāfijas padome, ko savukārt vada premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Māmiņu Kluba veiktā jauno ģimeņu aptauja apliecina, ka šobrīd neesot gatavi radīt vēl kādu bērnu, taču šādu apņemšanos varētu sekmēt lielāki pabalsti (65%) vai ierobežojumu atcelšana strādājošajiem vecākiem (40%).
Kamēr nav politiskās izšķiršanās, ka demogrāfijas veicināšanai un ģimeņu atbalsta politikai ir nauda, mēs rīcības plānā nemaz nevaram iekļaut tādus pasākumus, kuru īstenošanai būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no budžeta, atklāti Saeimas deputātiem saka Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.
Latvijas statistikas gadagrāmata 2010 visai precīzi atsedz visas Latvijas ilgtermiņa problēmas. Pirmā satraucošā vēsts – Latvijas pilsoņu skaita samazināšanās. Līdz 2009. gadam Latvijas pilsoņu skaits lēnām, bet neatlaidīgi palielinājās.
Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā "demokrātiju ar trūkumiem".