Būtiski atšķiras nozaru ministru skaidrojumi, kāpēc tomēr pašvaldībām netiks atjaunota dotācija pirmsskolas pedagogu algām, lai tās varētu atbrīvot līdzekļus bērnudārzu pieejamības veicināšanai.
Tomēr, lai kāda nebūtu taisnošanās, ir skaidrs, ka 23 miljonu latu vietā, kas būtu nepieciešami dotācijai pašvaldībām, piešķirt 3,8 miljonus latu pabalstam bērnu pieskatīšanai var ar nesalīdzināmi vieglāku roku.
Jau pavasarī Demogrāfisko lietu padomes sēdē tika panākta vienošanās uzlikt par pienākumu pašvaldībām nodrošināt bērnudārzu pieejamību, lai neveidotos rindas. Premjerministrs Valdis Dombrovskis tad sacīja: «Problēmas ar bērnudārzu pieejamību ir viens no šķēršļiem, kas ģimenes kavē pieņemt lēmumu par pēcnācēju radīšanu. Tādēļ rasts risinājums – no vienas puses, valsts apņemsies nākamgad no budžeta piešķirt papildus 23 miljonus latu pedagogu algām un izstrādāt principu «nauda seko bērnam», no otras puses, pašvaldības apņemsies nodrošināt bērnudārzu pieejamību [..].» Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele piebalsoja: «Ar apspriestajām jaunajām iniciatīvām mēs vēlamies raidīt skaidrus signālus esošajiem un topošajiem vecākiem – valsts jūs atbalstīs!» Citāti joprojām ir izlasāmi Ministru kabineta mājaslapā.
Taču, lemjot par nākamā gada budžeta projektu, 23 miljonu latu vietā no nākamā gada 1. septembra plānots nodrošināt 50 latu pabalstu bērna pieskatīšanai mēnesī tām ģimenēm, kurām nav iespēju izmantot bērnudārza pakalpojumus bērniem no viena līdz divu gadu vecumam. No valdības puses kā bonuss ģimenēm tiek pieteikts arī par desmit latiem lielāks neapliekamais minimums par apgādājamiem, samazināti ierobežojumi vecāku pabalsta saņemšanai (tas gan attiecas tikai uz turīgākiem vecākiem un kuriem ir bērns līdz gada vecumam, jo pēc bērna gada vecuma sasniegšanas vecāki var saņemt tikai 30 latu mēnesī, ja, protams, nestrādā).
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis skaidro, ka no ieceres par mērķdotācijām nācies atteikties, jo valdībai nav garantiju, ka pašvaldības tos līdzekļus, kas būs atbrīvojušies no pedagogu algām, novirzīs vietu skaita palielināšanai bērnudārzos. Otrkārt, daļai pašvaldību nav grūtību nodrošināt bērnus ar vietām bērnudārzos, tādēļ mērķdotācija neatrisina problēmu visā valstī. Ministrs sarunā ar pedagogu arodbiedrību gan atzina, ka arī pati ministrija bija rēķinājusies ar šo mērķdotāciju.
Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka, padziļināti vērtējot mērķdotācijas ideju, konstatēts, ka tas būs vērsts vairāk uz pašvaldībām, nevis ģimenēm. «Tas negarantētu rindu samazinājumu,» spriež ministre, bet pabalsts, ko paredzēts maksāt nevis ģimenei, bet «pakalpojuma sniedzējam, kurš nodrošina bērna pieskatīšanu», būs mērķēts atbalsts.
Gan pilsētu, gan novadu pašvaldības paudušas sašutumu par šādu valdības rīcību. Rīgas mērs Nils Ušakovs saka: «Solot 23 miljonus latu bērnudārzu darbinieku algām, Vienotība kārtējo reizi meloja. Šoreiz smagi piemānīti ir bērnudārzu darbinieki un vecāki.» Valdības apgalvojumi par naudas trūkumu arī ir kārtējie meli, jo V. Dombrovskis, samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi, uzdāvinājis tirgotājiem vairāk nekā 55 miljonus latu.
«Pilnīgs vājprāts,» tā valdības solīto 23 miljonu latu nepiešķiršanu pašvaldībām un tā vietā piedāvāto pabalstu nosaucis Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš norāda, ka tādu pašvaldību kā Ventspils ģimenes, kas spēj nodrošināt bērnus ar vietām bērnudārzos, no solītās naudas līdz ar to nesaņems neko. «Šāda veida pabalsts arī stimulē tālāk vispār neko nedarīt. Ja valsts finansē bērnu pieskatīšanas pabalstu, tad bērnudārzi vispār nav vajadzīgi,» uzskata A. Lembergs, ziņo LETA.