Ir jāizstrādā valsts atbalsta programma jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei, otrdien, 29.janvārī, konceptuāli vienojās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti.
Apakškomisija rosināja Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sadarbībā ar Latvijas Komercbanku Asociāciju (LKA) izstrādāt iespējamos programmas darbības virzienus.
„Tieši labvēlīga vide ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu par labu jaunas ģimenes veidošanai, tāpēc Latvijā ir jāizstrādā valsts atbalsta programma jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei. Viens no atbalsta mehānismiem varētu būt īpaši īres dzīvokļi jaunajām ģimenēm, jo šobrīd īrēt dzīvokli sanāk dārgāk nekā pirkt. Tāpat būtu intensīvāk jāattīsta dzīvokļu hipolīzinga pakalpojumi,” sēdē uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.
Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka ir jāapsver iespēja sniegt valsts atbalstu jaunajām ģimenēm hipotekārā kredīta pirmās iemaksas veikšanai, jo šis ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādei. Ģimenei ar vidējiem ienākumiem ir nepieciešami 11 gadi, lai sakrātu pirmo iemaksu divu istabu dzīvokļa iegādei, norādīja LKA pārstāvis Kazimirs Šļakota. „Patlaban demogrāfiskā situācija ir katastrofāla, mums bērni ir vajadzīgi jau tagad, tāpēc ir jādara viss, lai pieņemtu lēmumu veidot ģimeni un laist pasaulē pirmo, pēc tam arī otro un trešo bērnu,” uzsvēra I.Parādnieks.
Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere un deputāti bija vienisprātis, ka kredītu izsniegšana nedrīkst būt bezatbildīga un sabiedrība ir jāizglīto par kredīta atmaksāšanas iespēju izvērtēšanu.
Šobrīd 47 procenti ģimeņu savu mājokli īrē. Gandrīz puse ģimeņu norāda, ka pārāk augsto mājokļu cenu dēļ nevar atļauties iegādāties mājokli, un tikpat liela daļa ģimeņu baidās ņemt hipotekāro kredītu, domājot, ka nespēs to atmaksāt, liecina vecāku organizācijas „Māmiņu klubs” šajā gadā veiktās aptaujas rezultāti. Portāla www.mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sacīja, ka viens no iemesliem, kādēļ cilvēki pamet Latviju, ir arī pārāk augstā maksa par mājokļa īri.
Vienlaikus komisijas deputāti bija vienisprātis, ka pirms šādas valsts atbalsta programmas izstrādāšanas jāvērtē riski un iepriekšējā pieredze. Kā informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders, jau iepriekš no 2006. līdz 2009.gadam Latvijas Hipotēku un zemes banka izsniedza valsts galvotos kredītus mājokļa iegādei.
K.Šļakota vērsa deputātu uzmanību uz kavēto kredītu īpatsvaru, norādot, ka mājsaimniecību kategorijā šis rādītājs ir 25 procenti. LKA pārstāvis kā iespējamus risinājumus atbalsta sniegšanai jaunajām ģimenēm minēja procentu subsidēšanas mehānismu un valsts garantijas pirmajai iemaksai, taču vienlaikus akcentēja arī riskus — Latvijā šobrīd nav institūcijas, kas izsniegtu šādas garantijas, savukārt procentu subsidēšanas mehānisms var nebūt ilgtspējīgs.