Lai gan labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) vadīja vienošanās protokola par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm un bērniem parakstīšanu, viņa un viņas partijas kolēģis, finanšu ministrs Andris Vilks bija klusākie politiķi otrdien Saeimā, un varēja just, ka arī pēc vienošanās panākšanas par bērnu kopšanas pabalstiem, bērnudārzu rindu mazināšanai un citiem pasākumiem saspringums starp koalīcijas partijām tomēr valda.
Savukārt ne Nacionālā apvienība, ne Reformu partija, ne arī neatkarīgo deputātu grupa neslēpa prieku par panākto vienošanos.
Pagaidām vienošanās protokols, ko parakstīja ne tikai koalīcijas politiķi (Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Valdis Zatlers, Elīna Siliņa, Daina Kazāka, kā arī Ilze Viņķele un Dzintars Zaķis, klātesot finanšu ministram), bet arī eksperti – viens no tiem demogrāfijas eksperts, kas nereti kritizējis valdības bezdarbību demogrāfijas jautājumu risināšanā, Ilmārs Mežs, paredz vairākas apņemšanās, kuras vēl jāietērpj likuma pantos. Jau no nākamā gada ir paredzēts būtiski palielināt atbalstu vecākiem par bērnu vecumā no dzimšanas līdz pusotram gadam. Šim mērķim būs nepieciešami papildus astoņi miljoni latu, kas uz kopējo izdevumu fona pabalstiem nav ļoti liela summa. Vecāki var cerēt, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks paaugstināts minimālais bērna kopšanas pabalsts sociāli neapdrošinātām personām no 50 līdz 100 latiem, savukārt par bērniem no gada līdz pusotra gada vecumam šis pabalsts visiem vecākiem tiek paaugstināts no 30 arī līdz 100 latiem. Izmaiņas attieksies arī uz vecāku pabalsta saņēmējiem, tiesa, tikai tiem, kuri saņem pabalstu minimālā apmērā, – pašlaik minimālais pabalsts ir 56 lati, nākamgad tas sasniegs 100 latus.
Dokumentā ierakstīts interesants teikums, kuru bez paskaidrojuma saprast īsti nevar: «Šis pabalsts 100 latu apmērā tiek izmaksāts arī gadījumos, ja saņēmējs gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona šajā laika posmā.» Proti, tiek pieļauta doma, ka kādu vai abus pabalstus varētu saņemt arī strādājošas personas. Pašlaik līdz bērna gada vecumam saņemt pabalstu un vienlaikus algu nedrīkst, izņēmums ir bērna kopšanas pabalsts no gada līdz diviem gadiem (30 lati), ko drīkst saņemt. Deputāte Inga Bite (Reformu partija), kas strādājusi pie vienošanās protokola sagatavošanas, Neatkarīgajai skaidroja, ka, visticamāk, tas ir domāts par laiku no bērna gada vecuma līdz pusotram gadam, kad vecāki varēs saņemt 100 latus arī, ja strādās. Savukārt deputāte Elīna Siliņa skaidroja, ka arī, ja cilvēks sāks strādās agrāk un vairs nevarēs saņemt vecāku pabalstu, viņam būs tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu. Deputātes atzina, ka konkrētus grozījumus likumos gatavos Labklājības ministrija (tiem jābūt gataviem jau nākamnedēļ), taču «būšot jāpārliecinās, ka viss ir saprasts pareizi». Vismaz līdz 2013. gada beigām pabalstu 30 latu apmērā maksās visiem vecākiem par bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem. Arī pašlaik šāds pabalsts tiek maksāts.
E. Siliņa atzina, ka vienošanās paredz arī reformēt vecāku pabalstu sistēmu, jo liela daļa deputātu pretēji Labklājības ministrijas viedoklim uzskata, ka tomēr jāļauj šajā laikā vecākiem arī strādāt, saņemot pabalstu. Viņasprāt, nekāds zaudējums tas valstij nav, bet būtiski iegūst vecāki. Varētu runāt par pusslodzes darbu vai pabalsta apmēra izmaiņas, ja vecāki strādā, tomēr šāds ierobežojums būtu jāatceļ. Vienošanās protokols paredz to mainīt no 2014. gada. Tad arī paredzēts vecāku pabalsta izmaksu pagarināt līdz bērna pusotram gadam.
Kā valsts atbalsts ģimenēm, kurām nav pieejama vieta bērnudārzā mazulim jau no pusotra gada, plānots 100 latu ikmēneša atbalsts, un šī programma jāuzsāk ne vēlāk kā 2013. gada septembrī.