Baltijā vislielākais finansiālais atbalsts jaunajām ģimenēm ir Igaunijā, vismazākais - Latvijā

Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā un tas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu izmaksa ilgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs.

Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa - 350 latiem "uz rokas" - vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu "griesti", atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela.

Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā - tikai līdz gadam.

"Šīs situācijas dēļ Latvijā daudzi vecāki ir spiesti atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir vienu gadu vecs. Tomēr rindas bērnudārzos un tas, ka grupiņās uzņem bērnus tikai no pusotra vai pat divu gadu vecuma, vecākiem rada grūtības nodrošināt bērna pieskatīšanu un ne reti arī lielus papildu izdevumus," norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.

Pētījumā konstatēts, ka arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir lielāks nekā Latvijā, jo ir ieviestas izvēles normas, kas ļauj pašiem vecākiem lemt, vai pabalstu saņemt viena vai divu gadu periodā pēc bērna piedzimšanas. Izvēloties pabalstu saņemt ilgāk, ikmēneša pabalsts ir mazāks, tomēr kopumā divu gadu laikā saņemtā naudas summa ir vidēji par 13% lielāka nekā Latvijā. Turklāt Lietuvā viens no vecākiem, kas izvēlējies ar bērnu mājās palikt divus gadus, otrajā gadā var paralēli arī strādāt, nezaudējot pabalstu.

Arī Latvijā Institūta iepriekš veiktā jauno vecāku aptaujā divas trešdaļas respondentu atklāja, ka būtu gatavi saņemt mazāku ikmēneša pabalstu, bet ilgākā laika periodā.

Tāpat Baltijas pētījumā atklātas arī būtiskas atšķirības minimālajā vecāku pabalsta apmērā, kas Lietuvā ir divas reizes augstāks nekā Latvijā, savukārt Igaunijā sasniedz gandrīz 200 latu, kas ir divtik vairāk kā Lietuvā un četras reizes vairāk nekā Latvijā.

Pētījumu par valsts finansiālo atbalstu vecākiem un bērniem Baltijas valstīs Swedbank Privātpersonu finanšu institūts veicis šā gada septembrī, uz konkrētu ģimenes modeļu pamata aprēķinot atbalsta apmēru visās trīs valstīs. Aprēķini veikti ģimenēm, kas gaida pirmo bērnu, par laika periodu no grūtniecības līdz bērna divu gadu vecumam.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.