Baktērijas

Virtuve bieži tiek uzskatīta par tīrāko mājas zonu – te taču mazgājam, beržam un regulāri uzkopjam. Taču tieši virtuvē slēpjas priekšmeti, kurus lietojam ik dienu, bet mainām pārāk reti, pat nezinot, ka ražotāji iesaka pavisam citu lietošanas ilgumu. Rezultāts? Nepamanīti uzkrājas baktērijas, smakas un pat veselības riski. Lūk, priekšmeti, kuri būtu jāmaina daudz biežāk, nekā mēs to darām, raksta “Simple Living”.

Vairākkārt lietojamas ūdens pudeles ir kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu – tās ņemam uz skolu, darbu, sporta nodarbībām un ceļojumos. Taču aiz ilgtspējas un ērtības slēpjas būtisks jautājums: vai pudele patiešām ir droša veselībai, īpaši bērniem, un kad ir laiks to mainīt? Atbildes meklē “unian.net”.

Virtuvē mēs vēlamies, lai viss būtu tīrs un higiēnisks - mazgājam rokas, traukus, virsmas, bet bieži paši nemanot izmantojam priekšmetu, kas visu šo darbu sabojā - tas ir trauku dvielis. Gadiem ilgi valda pārliecība – ja dvielis izskatās tīrs un smaržo labi, tas ir drošs. Diemžēl realitāte ir krietni sarežģītāka. Vai papīra dvieļi ir labāka izvēle? Skaidro “Southern Living”.

Atteikšanās no gaļas maina ķermeni šūnu līmenī: pazeminās holesterīna līmenis un uzlabojas gremošana un vielmaiņa. Tomēr bez atbilstošiem aizstājējiem palielinās olbaltumvielu, dzelzs un B12 vitamīna deficīta risks, teikts Food Bible.

Ieradums atstāt netīrus traukus izlietnē uz nakti izraisa saindēšanos ar pārtiku un citas nopietnas slimības, teikts britu laikraksta Daily Mail rakstā.

Cienasti no svētku galda reti kad tiek apēsti vienā piegājienā - pēc svinībām ledusskapī paliek bļodas, šķīvji un katli ar ēdiena pārpalikumiem, un bieži rodas jautājums – ko droši var ēst arī nākamajā dienā, bet ko labāk tomēr izmest? Izrādās, ka daži ēdieni pēc diennakts pat kļūst drošāki un garšīgāki, bet citi – tieši pretēji – var radīt reālu risku veselībai, skaidro “Southern Living”.

Publiskās tualetes var būt slēpts baktēriju un vīrusu avots, jo modernas tehnoloģijas – piemēram, spēcīga skalošana un gaisa roku žāvētāji – veicina mikrobu izplatīšanos.

Zeķes neizbēgami kļūst par miljoniem baktēriju un sēnīšu perēkli - lai tās nekaitētu mūsu pēdām, tās jāmaina biežāk, raksta “Daily Mail”. Dažiem no mums zeķu mainīšana ik dienas šķiet pašsaprotama, bet citiem - zinātnisks pierādījums, kāpēc tas tiešām jādara.

Ikviens, kurš regulāri apmeklē sporta zāli, pazīst to brīdi, kad atver sporta somu un no tās plūst nepatīkama, stingra smaka. Lielākoties vainojami ir sviedri, mitrums un audumu mikrobi, taču labā ziņa ir tāda, ka no šīs smakas var atbrīvoties bez spēcīgām ķīmiskām vielām, raksta “healthline.com”.

Daudzi no mums glabā atvērtas šampūna, kondicioniera un dušas želejas pudelītes - ērtības pēc. Taču šī prakse nav tik nekaitīga, kā varētu šķist. Mitrais, siltais un tumšais dušas mikroklimats veicina baktēriju, pelējuma un mikrobu vairošanos pudelītēs un to vāciņos. Tieši tāpēc var būt vērts pārdomāt, kur un kā glabā atvērtos higiēnas līdzekļus, raksta “Very Well Health”.

Amerikā ir miruši seši cilvēki listērijas uzliesmojuma dēļ, kas saistīts ar gatavām makaronu maltītēm, kuras tika pārdotas lielākajos pārtikas veikalu tīklos, tostarp “Albertsons”, “Kroger”, “Sprouts Farmers Market” un “Trader Joe's”.

Astoņkāji, kalmāri, sēpijas un to radinieki galvkāji ir maskēšanās meistari, spējot acumirklī mainīt savu ādas krāsu, lai saplūstu ar apkārtējo vidi. Šo neparasto transformāciju veicina dabisks pigments, ko sauc par ksantomatīnu, kam ir galvenā loma dzīvnieku mainīgajā krāsā, vēsta “Science Daily”.

Trauku mazgāšanas švammīte ir viens no biežāk lietotajiem priekšmetiem virtuvē - mēs to izmantojam, lai mazgātu traukus, notīrītu virsmas un noslaucītu pārtikas atliekas. Tomēr tieši šis nelielais priekšmets var būt viens no netīrākajiem punktiem mājās! Pētījumi rāda, ka virtuvē bieži atrodami vairāk mikroorganismu nekā vannas istabā, un švammīte ir to ideālā dzīvesvieta. Kāpēc tā notiek, cik bieži sūklis tiešām būtu jāmaina un ar ko to var aizstāt, lai virtuve būtu higiēniski drošāka? Iesaka “Martha Stewart”.

Kad atrodam kaut ko sapelējušu, reizēm vēlamies nogriezt sapelējušo daļu un apēst pārējo, piemēram, gardu siera gabaliņu, nevis izmest. Taču šādas taupības sekas veselībai var būt ļoti smagas, raksta “Livescience”.

Pasaulē pazīstamā kosmētikas zīmola “Neutrogena” iecienīts produkts nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) atsauca dažus no produktiem bakteriāla piesārņojuma riska dēļ - šie produkti atrodami arī mūsu veikalu plauktos, raksta laikraksti “The Cut” un “The New York Times”.

Latvijā atkal reģistrēti vairāki saslimšanas gadījumi ar leģionāru slimību. Kā varam sevi pasargāt? Par to TV24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta RSU profesore, RAKUS stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Pētnieki, izmantojot skudras, atjaunojuši gandrīz aizmirstu jogurta recepti, kas savulaik bija izplatīta Balkānos un Turcijā, vēsta “Science Daily”. Zinātnieku komanda pierādīja, ka skudrās esošās baktērijas, skābes un enzīmi var ierosināt fermentācijas procesu, kas pienu pārvērš jogurtā.

Zinātniekus satrauc kāda potenciāla tehnoloģija, kuras ieviešana varētu radīt postošas ​​sekas - daži pētnieki aicina to aizliegt jau tagad, raksta izdevums“Futurism”.

Ir zināms, ka zarnās mīt baktērijas, kas palīdz gremošanai, veido imunitāti un pat ietekmē garastāvokli, un tās galvenokārt veido produkti, ko mēs patērējam. Izdevums “Earth” paskaidroja, kā piena produkti ietekmē mūsu zarnu mikriobiomu.

Tiem, kas atpūšas pie Baltijas jūras, jābūt piesardzīgiem - ūdens temperatūrai paaugstinoties, pieaug vibrio baktēriju izplatīšanās riski, kas jutīgākiem cilvēkiem var radīt veselības problēmas, ziņo “tv3.lt”.