No baktērijām ēdienā grūtniece zaudē bērniņu, vēl seši mirušie

Amerikā ir miruši seši cilvēki listērijas uzliesmojuma dēļ, kas saistīts ar gatavām makaronu maltītēm, kuras tika pārdotas lielākajos pārtikas veikalu tīklos, tostarp “Albertsons”, “Kroger”, “Sprouts Farmers Market” un “Trader Joe's”.

Federālo veselības aizsardzības amatpersonu brīdinājumā tika norādīts uz vismaz 27 fiksētiem infekcijas gadījumiem 18 štatos, kā arī veselības aizsardzības amatpersonas paziņoja, ka grūtniece pēc saslimšanas zaudēja augli.

Dr. Līna Vena: Listeria monocytogenes ir baktēriju veids, kas atrodams augsnē, ūdenī un noteiktos pārtikas produktos un var izraisīt nopietnu infekciju, kas pazīstama kā listerioze. Atšķirībā no daudziem citiem pārtikas izraisītiem patogēniem, listērija var augt ledusskapja temperatūrā, kas nozīmē, ka tā var izdzīvot un vairoties pārtikas produktos, kas jau ir pagatavoti vai uzglabāti aukstumā. Visbiežāk tā piesārņo gatavus pārtikas produktus, piemēram, gaļas izstrādājumus, mīkstos sierus, kūpinātas zivis, nepasterizētus piena produktus un atdzesētas gatavās maltītes.

Lielākajai daļai veselīgu pieaugušo viegla infekcija var izraisīt tikai īslaicīgus gripai līdzīgus simptomus, bet noteiktiām cilvēku grupām, tostarp grūtniecēm, jaundzimušajiem, vecāka gadagājuma pieaugušajiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, listerioze var būt smaga. Tā var izraisīt asinsrites infekcijas, meningītu vai grūtniecības komplikācijas, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības, spontāno abortu un nedzīvi dzimušu bērnu. Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru datiem, listērijas infekcija ir trešais galvenais nāves cēlonis no pārtikas izraisītām infekcijām Amerikas Savienotajās Valstīs. Katru gadu no šīs infekcijas mirst aptuveni 172 cilvēki.

Vena: Listeriozes simptomi bieži sākas ar drudzi, drebuļiem, muskuļu sāpēm, sliktu dūšu vai caureju. Smagākos gadījumos infekcija izplatās ārpus zarnām un var izraisīt stipras galvassāpes, stīvu kaklu, apjukumu, krampjus un visa ķermeņa infekciju, kā rezultātā rodas orgānu mazspēja. Grūtniecēm var būt tikai viegli gripai līdzīgi simptomi, bet infekcija var būt postoša augošam auglim.

Ārsti diagnosticē listeriozi, veicot laboratoriskas pārbaudes, parasti identificējot baktērijas asins paraugā, cerebrospinālajā šķidrumā vai citā ķermeņa šķidrumā. Vieglos gadījumos ārstēšana var nebūt nepieciešama, izņemot simptomu uzraudzību jeb monitorēšanu, bet smagākos gadījumos ir nepieciešamas antibiotikas. Grūtnieces, jaundzimušie, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar imūnsistēmas traucējumiem var tikt hospitalizēti rūpīgākai uzraudzībai un atbalstošai aprūpei. Agrīna diagnostika un ārstēšana ievērojami uzlabo rezultātus.

Starp visiem ar pārtiku saistītiem patogēniem norovīruss ir visizplatītākais kuņģa-zarnu trakta slimību cēlonis ASV. Tas ātri izplatās no cilvēka uz cilvēku un ar piesārņotu pārtiku, īpaši, ja inficētas personas apstrādā ēdienu pirms tā gatavošanas vai tā laikā.

Bieži un rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, īpaši pirms ēdiena gatavošanas, pēc tualetes lietošanas un pēc pieskaršanās koplietojamām virsmām. Ikvienam, kam ir tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, caureja vai vēdera krampji, jāpaliek mājās un jāizvairās no ēdiena gatavošanas vai pasniegšanas citiem, kamēr vismaz divas dienas nav bijuši simptomi. Tas attiecas ne tikai uz norovīrusu, bet arī uz citām lipīgām kuņģa-zarnu trakta slimībām.

Nepietiekami termiski apstrādāta gaļa, mājputni un jūras veltes ir vēl viens galvenais pārtikas izraisītu slimību avots, tostarp infekcijas, ko izraisa tādas baktērijas kā salmonella, kampilobaktērijas un E. coli. Ēdienu gatavošana līdz atbilstošai iekšējai temperatūrai iznīcina šos patogēnus: vistas, tītara un citu mājputnu gaļas temperatūrai jāsasniedz 74 grādi pēc Celsija (165 grādi pēc Fārenheita); zivīm jāgatavo līdz 63 grādiem pēc Fārenheita (145 grādi pēc Fārenheita); un maltai gaļai, piemēram, liellopu vai cūkgaļai, jāsasniedz vismaz 71 grāds pēc Fārenheita (160 grādi pēc Fārenheita). Pārtikas termometra izmantošana ir visuzticamākais veids, kā nodrošināt šo temperatūru ievērošanu.

Griešanas dēļus, nažus un šķīvjus, kas bijuši saskarē ar jēlu gaļu, jūras veltēm vai mājputniem, nekad nedrīkst atkārtoti izmantot termiski apstrādātiem vai gataviem pārtikas produktiem, ja vien tie nav rūpīgi nomazgāti karstā ziepjūdenī. Atsevišķu piederumu un griešanas virsmu turēšana jēliem un termiski apstrādātiem pārtikas produktiem ievērojami samazina baktēriju izplatīšanās risku.

Svaigi augļi un dārzeņi vienmēr jāmazgā, pat ja tie pirms ēšanas tiks nomizoti. Parasti pietiek ar skalošanu zem tekoša ūdens; izvairieties no ziepju vai sadzīves tīrīšanas līdzekļu lietošanas, jo tie var atstāt atlikumus, kas nav droši lietošanai pārtikā. Cietiem produktiem, piemēram, melonēm vai gurķiem, tīras birstes izmantošana var palīdzēt noņemt netīrumus un baktērijas no virsmas.

Pareiza uzglabāšana ir vēl viena svarīga profilakses sastāvdaļa. Ātri bojājošos pārtikas produktus jāievieto ledusskapī divu stundu laikā pēc pagatavošanas vai vienas stundas laikā, ja gaisa temperatūra ir virs 32 °C. Pārpalikumi jāuzglabā seklā traukā, lai tie ātri atdzistu, un ledusskapji jāuztur 4 °C vai zemākā temperatūrā. Saldētavām temperatūra jāiestata -18 °C vai zemākā temperatūrā. Pārāk ilgi atstāts ēdiens rada ideālus apstākļus tādu baktēriju kā listerijas un stafilokoku straujai vairošanai.

Izvairieties no nepasterizēta piena un piena produktiem, kā arī sulām vai sidra, kas nav pasterizēti, jo tie var saturēt kaitīgas baktērijas. Grūtniecēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem un ikvienam ar novājinātu imūnsistēmu jābūt īpaši uzmanīgiem, lai izvairītos no šiem produktiem, jo ​​tie rada lie lāku nopietnu slimību risku.