Būtiski samazinot valsts budžeta finansējumu, augstskolām būs jāizdara sarežģīta izvēle – nākamajā gadā būtiski samazināt studentu skaitu, kuri varēs turpināt studijas par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī neuzņemt jaunus valsts budžeta studentus, kas realitātē nozīmēs pilnīgu pāreju uz maksas augstāko izglītību.
Latvijas augstskolas šodien sagatavojušas atklātu vēstuli Valsts Prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, kategoriski pieprasot nākamgad finansējumu izglītībai un zinātnei saglabāt vismaz šā gada apjomā.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzskata, ka arī patlaban kvalitātes kritēriji sadales kārtībā augstskolām ir svarīgi, lai arī nenoliedz nepieciešamību turpināt pilnveidot šo mehānismu.
Patlaban 2010. gada budžetā finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) plānots samazināt par 6%. Lielāko daļu IZM budžeta izdevumu veido pedagogu algas, taču valdība šīs algas iekļāvusi neaizskaramo pozīciju sarakstā, tāpēc 6% samazinājums citās pozīcijās izvērsīsies daudz lielāks.
Latvijas augstākās izglītības iestādēs nākamnedēļ notiks parakstu vākšanas akcija, lai pieprasītu pārtraukt turpmāku finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei un nepieļautu tā samazināšanu 2010. gadā vēl par 30%. Augstskolu pārstāvji līdz pirmdienai apņēmušies sagatavot uzsaukumu valdībai, kurā aicinās „ļoti nopietni pārdomāt un pārskatīt finansējumu izglītībai”.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetu nākamgad plānots samazināt par 6%. Lielāko daļu IZM budžeta izdevumu veido pedagogu algas, taču valdība šīs algas iekļāvusi neaizskaramo pozīciju sarakstā, lai tās nākamgad netiktu samazinātas vēl vairāk.
Visas valsts augstskolas, visticamāk, tomēr netiks apvienotas vienā lielā Latvijas universitātē. Apvienošanas ideju asi kritizējuši gan pārliecinošs vairākums augstskolu rektoru, gan arī studenti.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir neizpratnē par augstākās izglītības reformas darba grupas izveidošanu un par tās vadības uzticēšanu ekonomikas ministram Atim Kamparam (JL).
Publiskajā telpā izskanējusī iecere līdzekļu taupīšanas nolūkos apvienot 19 valsts augstākās izglītības iestādes zem vienotas Latvijas Universitātes jumta kā risinājums līdzekļu taupīšanai studentos raisa neapmierinātību.
Lai arī akadēmiskajās aprindās netiek apšaubīta reformu nepieciešamība augstākajā izglītībā, pagaidām to pārstāvji visai piesardzīgi vērtē ieceri par pašreizējo augstskolu reorganizāciju uz Latvijas Universitātes bāzes, aģentūra LETA šodien novēroja Augstākās izglītības padomē (AIP).
Apzinoties, ka augstākās izglītības sistēma ir nonākusi uz nenovēršamu pārmaiņu sliekšņa, tās speciālisti sākuši ģenerēt idejas par to, kā būtu jāattīstās.
"Mana meita iestājās Rēzeknes augstskolā (ReA) budžeta grupā. Esam divatā, un man nav darba, tāpēc mums ir trūcīgas ģimenes statuss, bet meita augstskolā saņēma atteikumu, ka stipendijas tiek piešķirtas tikai no otrā kursa," stāsta kāda izmisusi pirmkursnieces māte.