Finansējuma samazinājums par 31% augstākajai izglītībai apdraud valsts attīstību un konkurētspēju, informēja Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers.
Viņš informēja, ka šodien notika Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) padomes sēde, kurā tika diskutēts arī par augstākās izglītības finansējuma situāciju Latvijā. Debašu laikā arī vairāku citu valstu pārstāvji uzsvēruši, ka šāds finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai un zinātnei var apdraudēt valsts attīstību un konkurētspēju.
Nepieciešamību atbalstīt Latvijas augstskolas šajā situācijā visvairāk uzsvērušas Lielbritānija, Īrija un Polija.
Saskaņā ar Rauhvargera teikto, EUA padome nolēmusi uz Latviju sūtīt delegāciju, kuru vadīs organizācijas prezidents - profesors Žans Marks Rapps no Šveices. Vizītes mērķis būs tikties ar Latvijas valdību un Saeimas deputātiem.
EAU kolektīvie biedri ir Eiropas valstu rektoru padomes un asociācijas individuālie biedri vairāk nekā 600 universitātēs.
Jau ziņots, ka 5.septembrī visās sešās Latvijas universitātēs, kā arī vairākās valsts un privātpersonu dibinātajās augstskolās tika sākta parakstu vākšana pret turpmākiem finansējuma samazinājumiem augstākajai izglītībai, veidojot 2010.gada budžetu.
Paraksti tiek vākti zem vēstules, kas adresēta valsts augstākajām amatpersonām, kā arī izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) un finanšu ministram Einaram Repšem (JL).
Tajā akcentēts dramatiskais valsts budžeta finansējuma samazinājums šajā gadā, kas vairākos piegājienos sarucis par 48%. "Laikā, kad citas valstis, tostarp arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis, cenšas maksimāli palielināt vai vismaz saglabāt iepriekšējo līmeni augstākās izglītības un zinātnes finansējumam, Latvijā nākamgad augstākās izglītības finansējumu no valsts budžeta plānots turpināt samazināt vēl par 31%," norādīts vēstulē.
Vēstules autori arī norādījuši uz Latvijas augstskolu gatavību pārmaiņām, uz studiju organizācijas optimizāciju un resursu pārvaldi, kā arī spēku koncentrēšanu un reālas sadarbības nodrošināšanu augstskolu starpā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Latvijas augstskolām gan likums, gan saistības studentu priekšā uzliek pienākumu saglabāt izglītības kvalitāti, kas nebūs iespējams, ja finansējuma samazinājums turpināsies tik katastrofālā tempā.
Tādēļ augstskolu vadība, akadēmiskais personāls un studenti, kas parakstīs vēstuli, kategoriski pieprasīs 2010.gada finansējumu augstākajai izglītībai saglabāt vismaz šī gada līmenī.
Jau ziņots, ka 31% finansējuma samazinājuma gadījumā tiek paredzēts, ka par trešdaļu saruks budžeta vietu skaits un, iespējams, nākamgad budžeta grupā netiks uzņemts neviens pirmkursnieks. Tāpat augstākās izglītības iestāžu rektori bažījas par iespējām ar samazināto finansējumu izturēt gaidāmos ziemas mēnešus, paredzot lielus apkures un telpu uzturēšanas rēķinus, kurus nevarēs atļauties apmaksāt.