Lai arī akadēmiskajās aprindās netiek apšaubīta reformu nepieciešamība augstākajā izglītībā, pagaidām to pārstāvji visai piesardzīgi vērtē ieceri par pašreizējo augstskolu reorganizāciju uz Latvijas Universitātes bāzes, aģentūra LETA šodien novēroja Augstākās izglītības padomē (AIP).
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra ieceri par tikai vienu universitāti valstī vērtēja kā gana pārgalvīgu, vienlaikus aicinot augstskolas izvērtēt savus resursus, lai arī tādā gadījumā, ja tās tiek saglabātas, gada vidū tām nav jābankrotē. Šajā sakarā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis un biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis aicināja augstskolas domāt par uzņēmējiem interesantu piedāvājumu izglītībā, lai tie būtu gatavi ar savu nodokļu ieguldījumu nodrošināt šo iestāžu turpmāku pastāvēšanu.
Savukārt Vētram bažas radījuši arī Latvijas valdības izteiktie solījumi vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam, kurus AIP priekšsēdētājs tulko kā jau stingru apņemšanos samazināt augstākās izglītības institūciju skaitu.
Vēstules angliskajā versijā runāts par padotības iestāžu skaita samazināšanu augstākās izglītības nozarē. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde apgalvoja, ka tas neattiecas uz augstskolām, AIP priekšsēdētājs ir lielā mērā pārliecināts, ka jautājums jau ir izlemts.
Pēc vairāku klātesošo domām, vērienīgas zinātnē balstītas valsts universitātes izveide, par kuru iestājas Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš, savā ziņā arī iznīcinātu profesionālo augstāko izglītību Latvijā. Kā atzina Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dace Markus, viņa apšauba to, cik veiksmīgi universitātes pasniedzēji būs, piemēram, bērnudārzu skolotāju sagatavošanā. "Ja ir jāapvieno pedagoģiskie resursi, var to darīt, bet ir jābūt sistēmai," viņa uzsver.
Padomes locekļi arī bažījas, ka, neraugoties uz to, ka izstrādāta atsevišķa darba grupa priekšlikumu izstrādei reformām augstākajā izglītībā, reforma galu galā varētu tikt klusi izstrādāta "ierēdniecības koridoros", valdībai pēc tam tikai pieņemot gala lēmumu.
Tāpat jaunizveidotās darba grupas izglītības un zinātnes strukturālo pārmaiņu priekšlikumu izstrādei locekļi Jānis Vētra un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova uzskata, ka termiņš, līdz kuram darba grupai ir jāpabeidz darbs pie informatīvā ziņojuma valdībai, ir pārāk īss un neļaus pietiekami izpētīt situāciju augstākajā izglītībā, lai nāktu klajā ar patiešām kvalitatīviem priekšlikumiem.
Savukārt Latvijas Studentu apvienības prezidente Anna Cīrule sēdes laikā norādīja, ka plānotajās reformās augstākajā izglītībā nesaskata nekādu virzību uz izglītības kvalitātes celšanu.