Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetu nākamgad plānots samazināt par 6%. Lielāko daļu IZM budžeta izdevumu veido pedagogu algas, taču valdība šīs algas iekļāvusi neaizskaramo pozīciju sarakstā, lai tās nākamgad netiktu samazinātas vēl vairāk.
Taču tādējādi 6% samazinājums citās pozīcijās izvērsīsies daudz lielāks. IZM pašreizējās budžeta projekta aplēses liecina, ka augstākajai izglītībai un zinātnei budžets tiks samazināts par 30%. Augstākās izglītības iestādes šāds paziņojums šokē. Salīdzinājumā ar 2008. gada budžetu, tas ir par 59% mazāks, bet salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto finansējumu 2009. gadam – pat par 63% zemāks. Lai spētu iekļauties šādos budžeta rāmjos, būs jāsamazina budžeta vietas bāzes izmaksas, kas nozīmē vēl lielāku akadēmiskā personāla atalgojuma samazinājumu. Tiks samazināts budžeta vietu skaits, bet daudzas augstskolas varētu nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.
2008. gada novembrī pasniedzēju minimālā alga noteikta 1000 latu apmērā, šogad tā samazināta proporcionāli augstākās izglītības un zinātnes budžeta samazinājumam – par 48%. Šobrīd docenti saņem 529 latus pirms nodokļu nomaksas. Samazinot šo atalgojumu vēl par 30%,valsts profesoriem paredzētu aptuveni 370 latu atalgojumu. Atalgojums asistentiem varētu nokristies pat zem iztikas minimuma – ja šobrīd asistenti saņem 338latu, pēc nākamā gada budžeta griešanas tas nokritīsies līdz aptuveni 230 latiem pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumam – Islandē, kura pirms gada pasludināja valsts bankrotu, pasniedzēju algas samazinātas tikai par 13%.
Lai nodrošinātu prasīto samazinājumu, nepietiks tikai ar budžeta vietu bāzes izmaksu samazināšanu – nāksies samazināt arī budžeta vietu skaitu, kas nozīmētu, ka nākamgad, iespējams, pirmā kursa studentiem budžeta vietas netiks piedāvātas vispār. Pašreiz noslēgtos līgumus ar valsti par budžeta vietām lauzt nav iespējams, tāpēc vienīgā iespēja samazināt budžeta vietu skaitu būs uz pirmkursnieku rēķina.
„Ja samazināsim budžeta vietu skaitu, tad kāda būs interese par studijām Latvijā laikā, kad konkurence pieaug? Visi brauks studēt uz Skandināviju, kur augstākā izglītība ir bez maksas,” norāda Rektoru padomes priekšsēdētāja Tajtana Volkova. Vienlaikus šāds finansējuma samazinājums var nopietni apdraudēt augstskolu finansiālo stabilitāti, sevišķi augstskolās, kurās ir liels budžeta studentu īpatsvars.
Valsts dibināto augstskolu vadītāji šodien Rektoru padomē pauda neizpratni par valdības rīcību laikā, kad visur pasaulē Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras organizācija (UNESCO) aicina saudzēt izglītību, līdzīgu nostāju pauduši arī Pasaules Bankas speciālisti. Arī citu valstu kolēģi pauž pamatotu neizpratni un bažas par Latvijā notiekošo. „Gribētu pajautāt Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kāpēc Latvijā tiek sagrauta izglītība. Mēs esam vienīgie eksperimentālie trusīši, kurus ar SVF palīdzību mēģina atstāt bez izglītības,” norāda Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers.