Apzinoties, ka augstākās izglītības sistēma ir nonākusi uz nenovēršamu pārmaiņu sliekšņa, tās speciālisti sākuši ģenerēt idejas par to, kā būtu jāattīstās.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde jau septembra sākumā norādīja, ka "šis gads varētu būt pārmaiņu gads, kad augstskolu skaits samazinātos". Par to, ka augstākajā izglītībā gaidāmas radikālas pārmaiņas, liecina arī pašu augstskolu pārstāvju piedāvātie varianti. Lielāko rezonansi izraisījis Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras priekšlikums veidot vienu lielu Latvijas Universitāti, kurā būtu apvienotas visas valsts augstskolas, reģionālās augstskolas veidojot par filiālēm. Pret šādu ideju iebilst teju visas pārējās
valsts augstskolas, norādot, ka šādā gadījumā izzustu konkurence augstākajā izglītībā. Vienlaikus vairāku augstskolu rektori pauduši bažas, ka aiz grandiozās universitātes idejas tiek slēpta vēlme pārdalīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, kas pēc dramatiskā valsts finansējuma samazināšanas ir palikusi vienīgā iespēja iegūt līdzekļus attīstībai. Rektori raizējas, ka, izveidojot vienu lielu augstskolu, finansējums līdz reģioniem vairs nenonāktu vispār. Daudz lielāku atbalstu rektoru vidū gūst ideja augstākās izglītības reformu balstīt uz šobrīd esošajām sešām valsts universitātēm, veidojot spēcīgas, savstarpēji konkurējošas augstskolas un tādējādi nodrošinot izglītības centrus arī reģionos.
Septembra sākumā vairāki augstākās izglītības un zinātnes pārstāvji, kā arī divi Latvijas eksprezidenti nosūtījuši Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli ar aicinājumu nekavējoties sākt strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā. Premjers uzdevis ekonomikas ministram Artim Kamparam izveidot darba grupu, lai tā izstrādātu reformas augstākās izglītības un zinātnes konkurētspējai. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe šajā darba grupā būs tikai viņa vietniece. LU rektors Mārcis Auziņš šodien plāno T. Koķi iepazīstināt ar savu ieskatu par trim iespējamajiem augstākās izglītības attīstības scenārijiem. Tie varētu saskanēt ar J. Vētras piedāvāto modeli.