Augstskolas iebilst pret cirpšanu
Patlaban 2010. gada budžetā finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) plānots samazināt par 6%. Lielāko daļu IZM budžeta izdevumu veido pedagogu algas, taču valdība šīs algas iekļāvusi neaizskaramo pozīciju sarakstā, tāpēc 6% samazinājums citās pozīcijās izvērsīsies daudz lielāks.
IZM pašreizējās budžeta projekta aplēses liecina, ka vissmagāk tas skars augstskolas – augstākajai izglītībai un zinātnei budžets tiks samazināts par 30%. Augstākās izglītības iestādes ar šādu rīcību samierināties negrasās.
Lai spētu iekļauties šādos budžeta rāmjos, augstskolās būs jāsamazina budžeta vietas bāzes izmaksas, kas nozīmē vēl lielāku akadēmiskā personāla atalgojuma samazinājumu. 2008. gada novembrī pasniedzēju minimālā alga noteikta 1000 latu apmērā, šogad tā samazināta proporcionāli augstākās izglītības un zinātnes budžeta samazinājumam – par 48%. Šobrīd docenti saņem 529 latus pirms nodokļu nomaksas. Samazinot šo atalgojumu vēl par 30%, valsts profesoriem paredzētu aptuveni 370 latu atalgojumu. Atalgojums asistentiem varētu nokristies pat zem iztikas minimuma – ja šobrīd asistenti saņem 338 latus, pēc nākamā gada budžeta griešanas tas nokritīsies līdz aptuveni 230 latiem pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumam – Islandē pasniedzēju algas samazinātas tikai par 13%.
Vienlaikus augstskolām var nākties samazināt arī budžeta vietu skaitu. "Ja samazināsim budžeta vietu skaitu, kāda būs interese par studijām Latvijā laikā, kad konkurence pieaug? Visi brauks studēt uz Skandināviju, kur augstākā izglītība ir bez maksas," norāda Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova. Savukārt vairākas augstskolas, kurām ir maz maksas studentu un kuras ir vairāk atkarīgas no valsts finansējuma, varētu nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.
Rektoru padome vakar pauda neizpratni par valdības rīcību laikā, kad visur pasaulē izglītība tiek saudzēta un tās nozīmi uzsver UNESCO, gan arī Pasaules Bankas speciālisti. Arī citu valstu kolēģi pauž pamatotu neizpratni un bažas par Latvijā notiekošo. "Gribētu pajautāt Starptautiskajam valūtas fondam (SVF), kāpēc Latvijā tiek sagrauta izglītība. Mēs esam vienīgie eksperimentālie trusīši, kurus ar SVF palīdzību mēģina atstāt bez izglītības," norāda Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers. "Augstākā izglītība kā valsts ilgtermiņa pastāvēšanas un izaugsmes pamats ir apdraudēta," uzsver T. Volkova.
Lai pieprasītu pārtraukt turpmāku finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei, Latvijas augstākās izglītības iestādēs nākamnedēļ notiks parakstu vākšana, lai tos iesniegtu Ministru kabinetā. Augstskolu pārstāvji līdz pirmdienai apņēmušies sagatavot uzsaukumu valdībai, kurā aicinās "pārskatīt finansējumu izglītībai".