Pirmais darbs, kas būtu jāveic izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ir jāatrod ministrijā tie cilvēki, kuri pieļāvuši kļūdas ministrijas sagatavotajā alternatīvajā augstskolu studiju programmu izvērtējumā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu kvalitātes vērtējums dažu labu nozari pilnībā noracis kā nekonkurētspējīgu, daudzas tās speciālistu sagatavošanas programmas iekļaujot zemākajā līmenī.
Padomju laikā iegūto augstskolas diplomu pielīdzināšanas maksimālais pieļaujamais termiņš tagad ir četri mēneši, bet Akadēmiskās informācijas centra (AIC) eksperti ar darba apjomu nespēj tikt galā. Šobrīd tiek izskatītas 9. maijā iesniegtās lietas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā alternatīvajā izvērtējumā aptuveni 20% jeb 162 studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām un tādām, kam nebūtu jāpiešķir valsts finansējums.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu palielināt svešvalodu lietojumu dažādās studiju programmās vairākums augstskolu uzņēmušas bez lieliem iebildumiem, norādot, ka jau tagad augstākajās mācību iestādēs pastāv šāda prakse.
Ik gadu pieaug to personu skaits, kas nolemj iegūt izglītību kādā no ārvalstu mācību iestādēm. Piemēram, Times Good University Guide dati liecina, ka 2009. gadā studijas Lielbritānijā uzsāka 1047 studenti no Latvijas, bet pērn jau 1671 cilvēks.
Puse (50%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka atbalstītu aktīvāku tādu augstskolu programmu ieviešanu, kurās mācības primāri notiktu angļu, vācu, franču vai kādā citā Eiropas Savienības valodā (15% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembra beigās veiktais pētījums.
Otrdien, 2.oktobrī mikrobloga Twitter profilā @Studenti_par publicēts ieraksts (http://tinyurl.com/9ue62go), ar aicinājumu visiem studentiem- bijušajiem, esošajiem, topošajiem un citiem, kuriem rūp augstākās izglītības kvalitāte Latvijā - aktīvi iesaistīties izglītības kvalitātes celšanas procesos.
Augstākās izglītības jomā strādājošie uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās uzticēt studiju programmu akreditācijas kūrēšanu ārzemju aģentūrām un savas nacionālās aģentūras neveidošana nav pārdomāts solis ne no nacionālo interešu, ne finanšu aspekta.
Valdība pēc ilgstošām diskusijām šodien atbalstīja Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu, saistībā ar kuru pēdējā mēneša laikā izvērtušās asas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un vairāku Latvijas augstskolu pārstāvju diskusijas, tostarp izsakot ministram neuzticību.
Vidējā studiju maksa Latvijas augstskolās pašlaik ir 1200 latu gadā, un tikai retais studētgribētājs spēj atļauties tādu summu, neņemot kredītu vai nemeklējot citas aizdevuma iespējas.
"Vienotības" un nacionālās apvienības Saeimas deputātu frakcijas tikušās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, kurš bijis pārsteigts par deputātu draudzīgo attieksmi: partijas atbalstīja viņa sagatavotās reformas, vēsta Latvijas Radio.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ņemot vērā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātus secinājusi, ka valsts nekvalitatīvām pedagoģijas studiju programmām tērē 1,5 miljonus latu, kas ir nepieņemami.
Latvijas Universitāte (LU) un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šodien parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz apvienot spēkus augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā atbilstoši meža nozares vajadzībām, informē LU Preses centrsā.
Koalīcija uz nedēļu atlikusi pretrunīgi vērtētā augstskolu akreditācijas noteikumu projekta tālāko virzību, šodien pēc dalības koalīcijas padomes sēdē žurnālistiem sacīja izglītības uz zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) Studentu asociācija ar vienbalsīgu valdes lēmumu ir izstājusies no Latvijas Studentu apvienības (LSA) un vairs nav apvienības biedrs, aģentūru LETA informēja REA Studentu asociācijas prezidents Kristaps Bošs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli,lai kopīgi diskutētu par paveikto un iecerēto izglītības sistēmā un zinātnes jomā.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) Domes sēdē studenti vienojušies izveidot darba grupu, kura izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim definēs jautājumus par reformām augstākajā izglītībā un divu nedēļu laikā gaidīs konkrētas atbildes uz tiem, aģentūru LETA informēja LSA prezidents Edvards Ratnieks.