Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu kvalitātes vērtējums dažu labu nozari pilnībā noracis kā nekonkurētspējīgu, daudzas tās speciālistu sagatavošanas programmas iekļaujot zemākajā līmenī.
Augstskolu mācībspēki IZM vērtējumu nosauc par falsificētu, tāpat kā augstāko mācību iestāžu reitingu, kura virsotnē, izrādās, nonākušas koledžas.
Lai gan Augstākās izglītības padomes (AIP) un IZM vērtējumam izmantoti vieni un tie paši dati, rezultāts iznācis krietni atšķirīgs. Tikai dažās nozarēs abu spriedums bijis vienāds. Viena no tām ir veselības aprūpe un sociālā labklājība, kur kopumā 67 programmas iekļautas augstākajā – A – grupā un tikai četras nonākušas B un C sadaļā. Nemainīgi augsts vērtējums palicis arī reliģijas un teoloģijas, kā arī militārās aizsardzības programmām. Vēl citās atšķirības nav ļoti lielas, piemēram, informācijas un komunikāciju zinātnēs, kur augstu vērtējumu saņēmušas 17 programmas (pirms tam 21), bet veselā virknē jomu izmaiņas notikušas visai ievērojamas: A grupā nav iekļauta neviena no ģeogrāfijas un zemes zinātnes programmām – visas sešas nonākušas B sadaļā. Tikpat nesaudzīgs bijis vērtējums attiecībā uz vēsturi un filozofiju, fiziku un matemātiku. Stipri pazeminātas atzīmes arī lauksaimniecības un citu tehnisko nozaru studiju programmām, tas pats noticis ar mākslas studijām.
Saskata politisko atriebību
Par šādu negaidītu viedokļa maiņu sašutis ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Aleksejs Naumovs, norādot, ka starptautiskie eksperti LMA īstenotās 16 bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju programmas novērtējuši kā augstākajam līmenim atbilstošas. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskotais «alternatīvais» vērtējums sagrozījis šo ekspertu atzinumu, un tas pēc būtības ticis falsificēts. Šādu rīcību viņš varot uzskatīt par apzināti naidīgu uzbrukumu akadēmijai. LMA rektors ir pārliecināts, ka «vēršanās pret LMA studiju programmām nav tikai metodoloģiskas kļūdas vai analīzes nepilnību rezultāts, tā ir apzināta politiskā atriebība, vēloties salauzt augstskolu neatkarību un autonomiju».
Dīvains augstskolu reitings
Arī Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans IZM vērtējumā saskata pilnīgi nekorektu metodoloģiju, turklāt ir pārkāpti godīgas konkurences, starptautiskās sadarbības un projektu vadības pamatprincipi. IZM alternatīvais vērtējums faktiski diskreditējot augstākās izglītības reformas. «Ministra kungam nepatika AIP projekta rezultāti (pārāk maz programmu 3. grupā), un tika radītās formulas, pēc kurām budžeta finansējumu zaudē vēl 111 programmas un tiek izveidots visai dīvains augstskolu reitings. Pat pieņemot, ka vāju studiju programmu Latvijā ir daudz vairāk nekā AIP projekta rezultātos, piekrist IZM rīcībai ir tas pats kas pateikt: vēlēšanu rezultātu manipulēšana ir pieļaujama, ja vien uzvarēs mūsējie,» uzsver LU profesors.
Apšauba objektivitāti
Arī Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis apšauba IZM vērtējuma objektivitāti – par to domāt liekot fakts, ka, ņemot vērā iepriekš izstrādātos starptautisko ekspertu slēdzienus, studiju programmās, kurās tas bijis nepieciešams, jau ir veikti uzlabojumi. Līdz ar to IZM atkārtotajā vērtēšanā izmantotie dati ir ne tikai nepilnīgi, bet var būt arī novecojuši.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību prorektors Arnis Mugurēvičs iebilst, ka nevar taču salīdzināt koledžas ar tādām augstskolām kā LU vai LLU, jo to vērtēšanā tika izmantoti citi pamatkritēriji. Faktiski reitingu augšgalā nokļuvušas tās mācību iestādes, kas izvērtēšanai iesniedza tikai dažas programmas šaurās specialitātēs, bet LLU un citām valsts augstskolām tās ir mērāmas desmitos – turklāt visplašākā spektra. Papētot vērtējuma datus, rodoties daudzi jautājumi gan par metodoloģiju, gan kopējo vērtējuma uzstādījumu. Šobrīd, kamēr nav saņemts oficiāls IZM paziņojums, notiekošais gan vairāk atgādinot Austrumu tirgu, kurā viena puse nosaukusi savu cenu, neklausoties otras puses viedoklī.
***
Augstskolu reitings pēc studiju programmu kvalitātes vērtējuma
1. Rīgas Medicīnas koledža
2. Rīgas Ekonomikas augstskola
3. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža
4. Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža
5. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
6. Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledža
7. Rīgas Juridiskā augstskola
8. Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Teoloģijas institūts
9. Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Augstākās reliģijas zinātņu institūts
10. Latvijas Jūras akadēmija
11. Daugavpils Medicīnas koledža
12. Banku augstskola
13. Latvijas Kristīgā akadēmija
14. Rīgas Stradiņa universitāte
15. Ventspils augstskola
16. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
17. Biznesa augstskola Turība
18. Lutera akadēmija
19. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa un administrācijas augstskola
20. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
21. Malnavas koledža
22. Latvijas Universitāte
23. Alberta koledža
24. Rīgas Tehniskā universitāte
25. Latvijas Mākslas akadēmija
26. Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža
27. Sociālās integrācijas valsts aģentūra
28. Valsts Policijas koledža
29. Vidzemes augstskola
30. Kosmetoloģijas koledža
31. Rēzeknes augstskola
32. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža
33. Daugavpils universitāte
34. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
35. Latvijas Lauksaimniecības universitāte
36. Latvijas Kultūras koledža
37. Liepājas universitāte
38. Rīgas Celtniecības koledža
39. Valsts robežsardzes koledža
40. Transporta un sakaru institūts
41. Latvijas Biznesa koledža
42. Grāmatvedības un finanšu koledža
43. Baltijas Starptautiskā akadēmija
44. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola
45. Jēkabpils Agrobiznesa koledža
46. Ekonomikas un kultūras augstskola
47. Rīgas Tehniskā koledža
48. Kristīgās vadības koledža
49. Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola
50. Biznesa vadības koledža
51. Juridiskā koledža
52. Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola
53. Rīgas Uzņēmējdarbības koledža
54. Liepājas Jūrniecības koledža
55. Rīgas Aeronavigācijas institūts
56. Augstskola EIHSEBA
57. Vadības un sociālā darba augstskola Attīstība, SIA
58. Sociālo tehnoloģiju augstskola