Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir plānojis tikties ar augstskolu pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par plašu rezonansi guvušo studiju programmu vērtējumu.
Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka šodien ir ticies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai uzklausītu informāciju par to, kāda ir situācija saistībā ar šiem jautājumiem, kas ir izraisījuši viņa un izglītības nozares pārstāvju domstarpības.
"Mēs redzam, ka pašreiz pie augstskolu finansējuma sadales šis strīdīgais pētījums netiek ievērtēts. Nav nekavējošas problēmas, kas uzreiz momentā jāatrisina, vai kas var radīt nopietnas problēmas uz turpmāko darbību," sacīja Dombrovskis.
Viņš arī plāno tikties ar augstskolu pārstāvjiem, lai pārrunātu viņu redzējumu par šo problēmu. Pēc tam premjers lems par tālākajiem risinājumiem. Konkrētu laiku, kad tas notiks, premjers šodien nevarēja pateikt.
Jau ziņots, ka Augstākās izglītības padome (AIP) ir nosūtījusi atklātu vēstuli Dombrovskim, kurā lūdz iespēju tikties ar viņu, lai sniegtu objektīvu informāciju par Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" veikto studiju programmu izvērtējumu.
Vēstulē tiek norādīts, ka pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējusi nepatiesa informācija, kuru izplatījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Vēstule nosūtīta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei (V). AIP ir pievienojusi arī projekta studiju virzienu vērtēšanas metodiku un metodoloģiju.
Šādu tikšanos AIP lūdz pēc tam, kad Ķīlis paziņojis, ka viņa rīcībā ir informācija par to, ka AIP varētu būt viltojusi ekspertu anketas. Tāpat Ķīlis svētdien intervijā "TV3" raidījumā "Nekā personīga" apliecināja - pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā projektā ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.
Ķīlis apgalvojis, ka projektā līdz pat 25% gadījumu ārvalstu ekspertu anketas dažādām programmām aizpildītas līdzīgi vai identiski, kas nav iespējams vai iespējams ar ļoti mazu varbūtību. Tāpat secināts, ka ārzemju eksperti aizbraukuši, neizpildot vai daļēji aizpildot anketas, proti, daļa anketu aizpildītas pēc viņu aizbraukšanas.
Savukārt,Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien viesojoties Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rekonstruētajā ēkā "Zirgu pasts", uzklausīja mākslas augstskolu pārstāvjus, kuri deputātiem sūdzējās par problēmām komunikācijā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
Kultūras nozares augstskolām jāsaskaras ne tikai ar finansiālām, bet arī organizatoriskām problēmām, jo to darbu pārrauga IZM, savukārt finansējumu piešķir Kultūras ministrija (KM), norādīja komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS). Tāpat deputāts akcentēja sadarbības problēmas starp izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un augstskolu pārstāvjiem, tostarp Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi un Zinātnes padomi.
Arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs pauda viedokli, ka komunikācija ar IZM ir apgrūtināta, turklāt vēl joprojām nav saņemtas atbildes uz jautājumiem saistībā ar augstskolu programmu izvērtējumu. Arī Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis pauda satraukumu par nepietiekamo komunikāciju ar Izglītības ministriju. Sīmanis sacīja, ka diskurss par augstskolu novērtējumu sabiedrībā radījis nepamatoti negatīvu iespaidu par Latvijas augstāko izglītību.
Savukārt komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) norādīja, ka mākslas augstskolas ir Latvijas lepnums, kas sargā un stiprina mūsu nacionālo identitāti. "Mākslas augstskolas ir Latvijas lepnums, jo tās spēj apvienot racionālo pieeju ar dziļo, dvēselisko nacionālo pamatu, kas ir dots tikai mums un kas jāstiprina," sacīja Druviete.
Komisijas deputāti tikās ar augstskolu pārstāvjiem, lai diskutētu par kultūras un mākslas studiju procesa un pētniecības ilgtspējas problemātiku. Vienlaikus LKA rektors Jānis Sīlis iepazīstināja deputātus ar ēku "Zirgu pasts" un studiju procesu tajā.
Diskutējot par mākslas augstskolu attīstības problemātiku, komisijas deputāte Inguna Rībena (V) uzsvēra, ka izglītību par mūsu valsts kultūru nav iespējams apgūt citā valstī, tādēļ finansējuma samazinājums mūsu kultūras augstskolām ir nepieņemama situācija, un pēdējos gados samazinātais finansējums kultūrizglītībai negatīvi ietekmējis nacionālo identitāti.
Savukārt, diskutējot par finansējumu kultūras augstskolām, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis uzsvēra, ka Latvijas mākslu augstskolu augsto līmeni apliecina to absolventu panākumi Latvijā un pasaulē. Vienlaikus viņš atzina, ka pašreiz piešķirtais finansējums neatbilst patiesajām augstskolu vajadzībām un diemžēl tomēr arī 2013.gada valsts budžetā netiek paredzēts finansējuma pieaugums augstskolām.