Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu palielināt svešvalodu lietojumu dažādās studiju programmās vairākums augstskolu uzņēmušas bez lieliem iebildumiem, norādot, ka jau tagad augstākajās mācību iestādēs pastāv šāda prakse.
Tajā pašā laikā augstskolu vadība brīdina uzmanīgi izturēties pret šo procesu, lai no tā neciestu valsts valoda.
«Komentējot R. Ķīļa ierosinājumu, ka augstskolām vajadzētu veidot studiju programmas angļu valodā, gribu teikt, ka likumdošana jau to paredz un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) šāda prakse jau ir,» uzsver RTU mācību prorektors, profesors Uldis Sukovskis, par piemēru minot Rīgas Biznesa skolu, kur visas studiju programmas, kas veidotas sadarbībā ar ASV, Kanādas un Norvēģijas augstskolām, tiek īstenotas angļu valodā. Arī Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē angļu valodā varot apgūt biznesa informātikas programmu, kas tapusi sadarbībā ar Bufalo universitāti un ASV uzņēmumu IBM.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kurā ir visvairāk ārvalstu studentu, tuvāko gadu laikā plāno svešvalodā īstenoto studiju programmu klāstu vēl paplašināt – un ne tikai ārzemniekiem, bet arī pašmāju studentiem. «Lai veicinātu profesionālās terminoloģijas apguvi un starptautisko profesionālo sakaru veidošanos, studiju programmās angļu valodā plānojam daudz vairāk iesaistīt arī pašmāju studentus, piemēram, ar nākamo gadu veidosim studentu grupas, kas likuma ietvaros varētu studēt gan angļu, gan latviešu valodā,» par iecerēm stāsta RSU rektors Jānis Gardovskis.
Arī reģionālajās augstskolās svešvalodas ienāk arvien vairāk. Liepājas universitātē (LiepU) ir noslēgti sadarbības līgumi ar vairākiem ārvalstu lektoriem. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Liepājas pašvaldības finansiālajam atbalstam – 11 888 latu apmērā, norāda LiepU prorektore Ilma Neimane, piebilstot, ka studiju internacionalizācija un ārvalstu viespasniedzēju piesaiste ir viens no galvenajiem šīs universitātes studiju attīstības virzienu izaicinājumiem. Arī citu reģionu augstskolās meklē iespēju internacionalizēties. Vidzemes augstskolā ar šo gadu biznesa vides vadības programma maģistriem tiek pasniegta tikai angļu valodā, bet Rēzeknes augstskolā (RA) ir programmas, kurās vieslektori tiek izmantoti arvien vairāk, piemēram, inženierzinātnēs un tiesvedībā. «Mums ir pašiem sava sistēma, kā atsevišķus priekšmetus mācām angļu valodā. Likums paredz, ka 20% no programmas var īstenot svešvalodā. Patiesībā tas nekas sevišķs nav, piemēram, viens semestris četru gadu bakalaura programmā,» teic RA prorektore Angelika JuškoŠtekele.
Augstskolu vadītāji uzskata, ka svešvalodu apjomu varētu palielināt, ja valsts atļautu vienkāršāk un elastīgāk veidot jaunas studiju programmas, samazinot birokrātiskus ierobežojumus. «Lietderīgi būtu palielināt atļauto svešvalodā pasniedzamo kursu procentu parastajās studiju programmās,» iesaka RTU prorektors U. Sukovskis. Arī RSU rektors J. Gardovskis domā, ka «mūsu studentiem ir jādod iespēja daudz vairāk sajust pasaules elpu tepat, Latvijā. Tas noteikti arī mazinātu izglītības emigrāciju. Studijas angļu valodā ar ārvalstu vieslektoru piedalīšanos ir viens no efektīvākajiem elementiem tā sasniegšanai.»
Tajā pašā laikā rektori vērš uzmanību uz to, ka augstskolām Latvijā jārūpējas arī par latviešu valodas attīstību un saglabāšanu, – tajā skaitā zinātnes sektorā, tāpēc noteikti nevar runāt par pilnīgu pāreju uz studijām tikai angļu valodā.