Augstākās izglītības jomā strādājošie uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās uzticēt studiju programmu akreditācijas kūrēšanu ārzemju aģentūrām un savas nacionālās aģentūras neveidošana nav pārdomāts solis ne no nacionālo interešu, ne finanšu aspekta.
Aptaujātie norādīja, ka ārvalstu eksperti studiju programmu vērtēšanā tiktu piesaistīti jebkurā gadījumā – pat tad, ja akreditāciju organizētu Augstākās izglītības padome (AIP), pret kuru ministrs paudis iebildumus. Arī viņa tik kritizētajā starptautiskajā vērtējumā bija iesaistīti 100 ārvalstu eksperti. Jāņem arī vērā, ka līdz šim programmas akreditācija, ko veica Augstākās izglītības kvalitātes centrs, izmaksāja trīs reizes lētāk, nekā to prasītu jebkura starptautiskajā reģistrā esoša ārvalstu aģentūra. «Austrijā vienas programmas izvērtēšana izmaksā 11 000 eiro, Vācijā – pat 12 000 eiro,» norāda Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis. Ja vēl šādu, kā nule veiktajā vērtējumā, programmu ir 850, tad summa esot iespaidīga. Turklāt šī nauda jāmaksā augstskolām pašām no savas kabatas, un līdzekļi nevis aizies Latvijas valsts kasē, bet aiz tās robežām, kas nav uzskatāms par finansiāli izdevīgu soli. Gan A. Teikmanis, gan Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis pauž neizpratni, kāpēc gan Latvija nevar veidot pati savu starptautiski atzītu institūciju, jo katrai valstij tomēr ir sava specifika, un vai ārvalstnieki ņem vērā mūsējo – esot apšaubāmi.
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra domā, ka Latvijai būtu iespēja attīstīt savu metodiku, un tas augstākās izglītības attīstībai būtu liels pluss. «AIP šim mērķim būtu atbilstoša, un pārmetumi, ka tad jau augstskolas vērtētu pašas sevi, nav pamatoti. Padomē ir tikai viens rektors, un tajā darbojas gan darba devēji, gan zinātnieki un daudzi citi sabiedrības pārstāvji,» teic A. Barševskis.
IZM vēlme izstrādāt savu alternatīvu studiju programmu izvērtējumu, izmantojot iepriekšējo, esot visai neviennozīmīgi vērtējams solis. No vienas puses, iznāk, ka iepriekšējais tomēr bijis neveiksmīgs un nauda tērēta nelietderīgi, kas var likt Eiropas naudas devējiem pat atprasīt projektam iztērēto. J. Vētra norāda, ka, no otras puses, tas ir atbalstāmi, taču tad ir jāizstrādā jauna metodika, kura būtu IZM jāapstiprina, jo iepriekšējā vērtējumā izmantotā, ko gan arī veica pēc IZM apstiprinātas metodikas, taču neesot derīga. «Šis projekts, kā paskaidrojis R. Ķīlis, tiks izmantots citiem mērķiem – valsts budžeta finansējuma sadalījumam, un ir jau pareizi, ka naudu programmas saņem pēc kvalitātes rādītājiem, bet tad šādam vērtējumam jābūt ļoti caurspīdīgam un pamatotam,» uzsver AIP priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī šādā gadījumā jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, reģionālais, kā arī tas, kam konkrētās programmas īstenošanai ir izveidota vislabākā materiāli tehniskā bāze.