Vētra: Manipulācijas ar izvērtējuma datiem ir veicis Ķīlis un ministrijas darbinieki

Vērtējot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izteikumus, ka Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" apkopotie dati ir viltojums, AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra sacīja, ka vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar Latvijas augstskolu studiju izvērtējuma datiem ir Ķīlis un ministrijas darbinieki.

"Vērtējot patreizējo situāciju augstākās izglītības jomā, tad jāsaka līdzībās, ka tajā ir iedzīts pamatīgs ķīlis. Ir nelietderīgi tagad apšaubīt AIP veikto vērtējumu, jo tajā piedalījās 230 ekspertu un tas tika veikts vairāk nekā gadu, bet Ķīlim un ministrijai pieliekot klāt savus datus AIP izvērtējumam, noteikti radušās manipulācijas ar datiem," šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Vētra.

Līdz ar to pēc Vētras domām tagad veidojas absurds teātris, jo AIP veiktais izvērtējums nebija devis tādus rezultātus uz kādu bija cerējusi ministrija.

Savukārt komentējot Ķīļa izteikumus par nepieciešamību veikt auditu par AIP veikto izvērtējumu, Vētra sacīja, ka naudu par tā veikšanu valsts varētu ietaupīt, ja Ķīlis kā ministrs, kurš ir arī AIP loceklis, būtu piedalījies vismaz vienā no 20 padomes sēdēm, kad tika skatīti jautājumi par veiktā izvērtējuma procedūru, metodoloģiju un ekspertiem.

"Ķīlis AIP apmeklējis tikai uz īsu brīdi, ieskrējis un ātri vien aizgājis, bet, ja būtu piedalījies sēdēs līdz galam, tad nerastos jautājumi kā šie dati apkopoti. Tomēr, ja man vajadzētu kopumā vērtēt dialogu ar ministriju, tad jāsaka, ka viņš ir vājš, jo rodas iespaids, ka ministrs mani apzināti nepieņem, lai gan esmu ļoti sen pieteicis tikšanos ministrijā," stāstīja Vētra.

Kā ziņots, Ķīlis svētdien intervijā TV3 raidījumā "Nekā personīga" apliecināja - pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā projektā ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.

Pēc Ķīļa teiktā, projektā līdz pat 25% gadījumu ārvalstu ekspertu anketas dažādām programmām aizpildītas līdzīgi vai identiski, kas nav iespējams vai iespējams ar ļoti mazu varbūtību. Tāpat secināts, ka ārzemju eksperti aizbraukuši, neizpildot vai daļēji aizpildot anketas, proti, daļa anketas aizpildītas pēc viņu aizbraukšanas. Tāpat daļa anketas aizpildītas vēl pirms radīta datu bāze, kurās anketu datus ievadīt, un dati ievadīti ne tā kā aizpildītajās anketās.

"Tas mums liek domāt, ka dati, ko mēs pilnīgā pārliecībā, uzticoties autoratītvai organizācijai - AIP, izmanotojām, varētu nebūt kvalitatīvi. Arī lielākā daļa kritikas pārsvarā ir par datiem," skaidroja Ķīlis.

IZM plāno piesaistīt respektablu auditorfirmu, kas pārbaudīs projekta kvalitāti un izvērtēs rezultātu iegūšanas, ievadīšanas un apstrādes procesu. Tāpat tikšot aicināti talkā analītiķi, kas vērtēšot "pašu datu iespējas", proti, ko no tiem varot secināt. Tāpat būšot jāveic pārbaude IZM, kā veikta projekta pārraudzība visā tā garumā.

Ķīlis jau pagājušās nedēļas vidū paziņoja, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Ministris uzskata, ka līdz ar to pārmetumi, kas adresēti viņam par kļūdām IZM veiktajā alternatīvajā studiju programmu izvērtējumā, ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram.

Savukārt Vētra noliedza, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu. "Pilnīgi skaidrs, ka pati AIP nevienu anketu pati nav labojusi vai aizpildījusi, nevienu novērtējumu nav rakstījusi vai kādus vārdus kāda eksperta veidotajā novērtējumā mainījusi. Tie ir pilnīgi meli," sarunā ar aģentūru LETA iepriekš sacīja Vētra.

Vētra uzsvēra, ka par AIP izvērtējuma rezultātiem uzņemas pilnu atbildību, jo tas ir sagatavots atbilstoši metodikai un eksperti to ir parakstījuši.

Latvijā

Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.

Svarīgākais