Lai gan dāņu astronoms Tiho Brahe ir vislabāk pazīstams ar saviem debesu atklājumiem, kas veikti vēl pirms teleskopa izgudrošanas, viņš bija arī alķīmiķis, kas brūvēja slepenas zāles elitāriem klientiem. Bet tas, pie kā tieši Brahe strādāja savā alķīmijas laboratorijā, vienmēr bijusi vēsturiska mīkla, vēsta „CNN Science”.
Kādā nesenā pētījumā ir atklāts, ka dažas izplatītākās baktērijas, kuru dabiskā vide ir cilvēka mutes dobums, spēj "izkausēt" atsevišķus vēža paveidus, vēsta "Sky News”.
Tā var būt mazākā planēta Saules sistēmā, bet Merkurs, iespējams, slēpj lielus dārgumus. Jauni pētījumi liecina, ka zem Merkura garozas varētu būt dimanta slānis, kura biezums stiepjas pat 18 km dziļumā, vēsta "Sky News”.
Retos kadros, kuros redzama iepriekš nezināma cilts, iemūžināts, kā tās locekļi saskaras ar "humāno katastrofu", mežizstrādātājiem iejaucoties viņu teritorijā, atsaucoties uz Lielbritānijas cilvēktiesību organizāciju, ziņo "SkyNews”.
Pirmo reizi novērots, kā nīlzirgi, pārvietojoties lielā ātrumā, paceļ visas četras ekstremitātes es virs zemes. Apvienotās Karalistes Karaliskās veterinārās koledžas (RVC) pētnieki to atklāja, analizējot videoierakstus ar nīlzirgiem „Flamingo Land”, atrakciju parkā Ziemeļjorkšīrā.
Jaunas gēnu terapijas rezultātā pieciem nedzirdīgiem bērniem ir atjaunota dzirde abās ausīs, vēsta „United Press International”. Visiem bērniem ievērojami uzlabojās runas uztvere un spēja noteikt skaņas virzienu.
Drīzumā veikalu plauktos varētu nonakt veselīgāka un ilgtspējīgāka šokolāde, jo Šveices zinātniekiem un šokolādes ražotājiem ir izdevies izstrādāt recepti, kas aizstāj cukuru ar augu pārstrādes pārpalikumiem.
Zinātnieki no Pitsburgas universitātes ir atklājuši lielu daudzumu litija, kas atrodas slānekļa gāzes ieguves laukos Pensilvānijā, sakot, ka tas galu galā varētu nodrošināt vairāk nekā trešdaļu no Amerikas vajadzībām pēc minerāla.
Zinātnieki ir atklājuši diezgan pārsteidzošu nāvējošo "vampīru" baktēriju sugu, kuras, pēc atklājēju domām, pastāvīgi meklē iespējas baroties ar cilvēka asinīm.
Arheologi šonedēļ atrada satriecošus mākslas darbus jaunos izrakumos Pompejā, senās Romas pilsētā, kas tika apglabāta pēc Vezuva izvirduma 79. gadā pirms mūsu ēras.
Zinātnieki ir atklājuši, ka viena no pasaulē mazākajām zivīm spēj radīt skaņas vairāk nekā 140 decibelu stiprumā, kas ir skaļāk nekā pneimatiskais urbis.
Pētnieki no Ņujorkas universitātes, iespējams, beidzot ir uzzinājuši, kā agrīnie cilvēki evolūcijas procesā spēra lielu soli prom no primātiem un pirms vairāk nekā 25 miljoniem gadu pārstāja audzēt astes.
Zinātnieki ir atklājuši mikroplastmasas klātbūtni cilvēka placentas audos, kas rada nopietnas bažas par iespējamo ietekmi uz veselību gan pašreizējām, gan nākamajām paaudzēm.
Klusajā okeānā zinātnieki nejauši nofilmēja apbrīnojamo jūras radījumu Solumbellula. Reto dzīvnieku pamanīja zinātnieki no pētniecības kuģa Nautilus, izmantojot attālināti vadāmu aparātu neatzīmētā zemūdens kalnā salu grupā uz rietumiem no Havaju salām, raksta Cnet.
Vasarā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) īstenotā projekta “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” ietvaros tika atklāti septiņi jauni pilskalni.