Atklājums

Zinātnieki no Pitsburgas universitātes ir atklājuši lielu daudzumu litija, kas atrodas slānekļa gāzes ieguves laukos Pensilvānijā, sakot, ka tas galu galā varētu nodrošināt vairāk nekā trešdaļu no Amerikas vajadzībām pēc minerāla.

Zinātnieki ir atklājuši diezgan pārsteidzošu nāvējošo "vampīru" baktēriju sugu, kuras, pēc atklājēju domām, pastāvīgi meklē iespējas baroties ar cilvēka asinīm.

Astronomi mūsu Piena Ceļa galaktikā ir identificējuši masīvāko melno caurumu līdz šim, kas izveidojies no eksplodējošas zvaigznes.

Arheologi šonedēļ atrada satriecošus mākslas darbus jaunos izrakumos Pompejā, senās Romas pilsētā, kas tika apglabāta pēc Vezuva izvirduma 79. gadā pirms mūsu ēras.

Zinātnieki ir atklājuši, ka viena no pasaulē mazākajām zivīm spēj radīt skaņas vairāk nekā 140 decibelu stiprumā, kas ir skaļāk nekā pneimatiskais urbis.

Pētnieki no Ņujorkas universitātes, iespējams, beidzot ir uzzinājuši, kā agrīnie cilvēki evolūcijas procesā spēra lielu soli prom no primātiem un pirms vairāk nekā 25 miljoniem gadu pārstāja audzēt astes.

Zinātnieki ir atklājuši mikroplastmasas klātbūtni cilvēka placentas audos, kas rada nopietnas bažas par iespējamo ietekmi uz veselību gan pašreizējām, gan nākamajām paaudzēm.

Lielajiem pērtiķiem ir tieksme jokot un āzēt savus sugas brāļus, liecina jauns atklājums, kas izgaismo mūsdienu cilvēka humora izcelsmi.

Klusajā okeānā zinātnieki nejauši nofilmēja apbrīnojamo jūras radījumu Solumbellula. Reto dzīvnieku pamanīja zinātnieki no pētniecības kuģa Nautilus, izmantojot attālināti vadāmu aparātu neatzīmētā zemūdens kalnā salu grupā uz rietumiem no Havaju salām, raksta Cnet.

Zinātnieki pēc Halštates sāls raktuvēs Austrijā atrastajiem cilvēku ekskrementiem atklājuši jaunus faktus par seno civilizāciju.

Vasarā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) īstenotā projekta “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” ietvaros tika atklāti septiņi jauni pilskalni.

Kāda brīvprātīgo grupa, kas vienā no Dienvidkarolīnas štata pludmalēs veica ikdienas bruņurupuču ligzdu pārbaudi, atradusi kādu visai retu eksemplāru - bruņurupuci ar divām galvām, vēsta “Mirror”.

Jau zināms, ka laikapstākļu pārmaiņas var ietekmēt veselību dažādos veidos. Tostarp, tie, kuriem ir artrīts, izjūt pastiprinātas sāpes locītavās, kad samazinās gaisa temperatūra un spiediens, kā arī cilvēki, kurus moka migrēnas, īpaši izjūt laikapstākļu pārmaiņas, bet negaiss var saasināt astmu.

Visticamāk tu jau zini, ka šokolāde mēdz būt trīs veidos - melnā, piena un baltā. Tomēr mūsdienās visi grib ko jaunu, tādēļ pievienojies ceturtais veids, ziņo Bloomberg.

Caur mūsu galaktikas biezo miglu Keiptaunas astronomi ir saskatījuši un atklājuši ko vēl neredzētu - vislielākos veidojumus visumā, vēsta ārvalstu mediji.

Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka gremošanas sistēmā esošās baktērijas var ietekmēt pretvēža zāļu iedarbību, vēsta BBC.